Ījaba 26
1 Un Ījabs atbildēja un sacīja:
Respondens autem Iob, dixit:
2 Kā tu nu palīdzējis nestipram un stiprinājis nespēcīgo elkoni!
Cuius adiutor es? numquid imbecillis? et sustentas brachium eius, qui non est fortis?
3 Kā tu nu padomu devis negudram un saprašanu izrādījis ļoti skaidri!
Cui dedisti consilium? forsitan illi qui non habet sapientiam, et prudentiam tuam ostendisti plurimam.
4 Kam tu teic šos vārdus, un kā dvaša no tevis iziet?
Quem docere voluisti? nonne eum, qui fecit spiramentum?
5 Miroņi sāk trīcēt apakš ūdeņiem, un tie, kas tur mīt.
Ecce gigantes gemunt sub aquis, et qui habitant cum eis.
Nudus est infernus coram illo, et nullum est operimentum perditioni. (Sheol h7585)
7 Viņš zvaigžņu debesi gaisā izpletis un zemi piekāris, kur nekas.
Qui extendit Aquilonem super vacuum, et appendit terram super nihilum.
8 Viņš saņem ūdeni Savos mākoņos, un padebeši apakš Viņa nesaplīst.
Qui ligat aquas in nubibus suis, ut non erumpant pariter deorsum.
9 Viņš aizklāj Savu goda krēslu, Viņš izpleš tam priekšā Savu padebesi.
Qui tenet vultum solii sui, et expandit super illud nebulam suam.
10 Viņš ap ūdeņiem licis ežu, līdz kur gaisma un tumsa šķirās.
Terminum circumdedit aquis, usque dum finiantur lux et tenebrae.
11 Debess pīlāri trīc un iztrūcinājās no Viņa draudiem.
Columnae caeli contremiscunt, et pavent ad nutum eius.
12 Caur Viņa spēku jūra saceļas viļņos, un caur Viņa ziņu augstie viļņi tiek sašķelti.
In fortitudine illius repente maria congregata sunt, et prudentia eius percussit superbum.
13 Caur Viņa vēju debess paliek skaidra, un Viņa roka nodur žiglo čūsku.
Spiritus eius ornavit caelos: et obstetricante manu eius, eductus est coluber tortuosus.
14 Redzi, tā ir Viņa ceļu maliņa, un kāda lēna balss tikai, ko samanām; kas Viņa varas pērkoni varētu dzirdēt?
Ecce, haec ex parte dicta sunt viarum eius: et cum vix parvam stillam sermonis eius audierimus, quis poterit tonitruum magnitudinis illius intueri?
