< Ījaba 26 >

1 Un Ījabs atbildēja un sacīja:
Respondens autem Job dixit:
2 Kā tu nu palīdzējis nestipram un stiprinājis nespēcīgo elkoni!
[Cujus adjutor es? numquid imbecillis? et sustentas brachium ejus qui non est fortis?
3 Kā tu nu padomu devis negudram un saprašanu izrādījis ļoti skaidri!
Cui dedisti consilium? forsitan illi qui non habet sapientiam: et prudentiam tuam ostendisti plurimam.
4 Kam tu teic šos vārdus, un kā dvaša no tevis iziet?
Quem docere voluisti? nonne eum qui fecit spiramentum?
5 Miroņi sāk trīcēt apakš ūdeņiem, un tie, kas tur mīt.
Ecce gigantes gemunt sub aquis, et qui habitant cum eis.
6 Elle Viņa priekšā ir atvērta, un nāves bezdibenim nav apsega. (Sheol h7585)
Nudus est infernus coram illo, et nullum est operimentum perditioni. (Sheol h7585)
7 Viņš zvaigžņu debesi gaisā izpletis un zemi piekāris, kur nekas.
Qui extendit aquilonem super vacuum, et appendit terram super nihilum.
8 Viņš saņem ūdeni Savos mākoņos, un padebeši apakš Viņa nesaplīst.
Qui ligat aquas in nubibus suis, ut non erumpant pariter deorsum.
9 Viņš aizklāj Savu goda krēslu, Viņš izpleš tam priekšā Savu padebesi.
Qui tenet vultum solii sui, et expandit super illud nebulam suam.
10 Viņš ap ūdeņiem licis ežu, līdz kur gaisma un tumsa šķirās.
Terminum circumdedit aquis, usque dum finiantur lux et tenebræ.
11 Debess pīlāri trīc un iztrūcinājās no Viņa draudiem.
Columnæ cæli contremiscunt, et pavent ad nutum ejus.
12 Caur Viņa spēku jūra saceļas viļņos, un caur Viņa ziņu augstie viļņi tiek sašķelti.
In fortitudine illius repente maria congregata sunt, et prudentia ejus percussit superbum.
13 Caur Viņa vēju debess paliek skaidra, un Viņa roka nodur žiglo čūsku.
Spiritus ejus ornavit cælos, et obstetricante manu ejus, eductus est coluber tortuosus.
14 Redzi, tā ir Viņa ceļu maliņa, un kāda lēna balss tikai, ko samanām; kas Viņa varas pērkoni varētu dzirdēt?
Ecce hæc ex parte dicta sunt viarum ejus: et cum vix parvam stillam sermonis ejus audierimus, quis poterit tonitruum magnitudinis illius intueri?]

< Ījaba 26 >