Ījaba 26
1 Un Ījabs atbildēja un sacīja:
And Job answereth and saith: —
2 Kā tu nu palīdzējis nestipram un stiprinājis nespēcīgo elkoni!
What — thou hast helped the powerless, Saved an arm not strong!
3 Kā tu nu padomu devis negudram un saprašanu izrādījis ļoti skaidri!
What — thou hast given counsel to the unwise, And wise plans in abundance made known.
4 Kam tu teic šos vārdus, un kā dvaša no tevis iziet?
With whom hast thou declared words? And whose breath came forth from thee?
5 Miroņi sāk trīcēt apakš ūdeņiem, un tie, kas tur mīt.
The Rephaim are formed, Beneath the waters, also their inhabitants.
Naked [is] Sheol over-against Him, And there is no covering to destruction. (Sheol h7585)
7 Viņš zvaigžņu debesi gaisā izpletis un zemi piekāris, kur nekas.
Stretching out the north over desolation, Hanging the earth upon nothing,
8 Viņš saņem ūdeni Savos mākoņos, un padebeši apakš Viņa nesaplīst.
Binding up the waters in His thick clouds, And the cloud is not rent under them.
9 Viņš aizklāj Savu goda krēslu, Viņš izpleš tam priekšā Savu padebesi.
Taking hold of the face of the throne, Spreading over it His cloud.
10 Viņš ap ūdeņiem licis ežu, līdz kur gaisma un tumsa šķirās.
A limit He hath placed on the waters, Unto the boundary of light with darkness.
11 Debess pīlāri trīc un iztrūcinājās no Viņa draudiem.
Pillars of the heavens do tremble, And they wonder because of His rebuke.
12 Caur Viņa spēku jūra saceļas viļņos, un caur Viņa ziņu augstie viļņi tiek sašķelti.
By His power He hath quieted the sea, And by His understanding smitten the proud.
13 Caur Viņa vēju debess paliek skaidra, un Viņa roka nodur žiglo čūsku.
By His Spirit the heavens He beautified, Formed hath His hand the fleeing serpent.
14 Redzi, tā ir Viņa ceļu maliņa, un kāda lēna balss tikai, ko samanām; kas Viņa varas pērkoni varētu dzirdēt?
Lo, these [are] the borders of His way, And how little a matter is heard of Him, And the thunder of His might Who doth understand?
