Ījaba 26
1 Un Ījabs atbildēja un sacīja:
Forsothe Joob answeride, and seide, Whos helpere art thou?
2 Kā tu nu palīdzējis nestipram un stiprinājis nespēcīgo elkoni!
whether `of the feble, and susteyneste the arm of hym, which is not strong?
3 Kā tu nu padomu devis negudram un saprašanu izrādījis ļoti skaidri!
To whom hast thou youe counsel? In hap to hym that hath not wisdom; and thou hast schewid ful myche prudence.
4 Kam tu teic šos vārdus, un kā dvaša no tevis iziet?
Ether whom woldist thou teche? whether not hym, that made brething?
5 Miroņi sāk trīcēt apakš ūdeņiem, un tie, kas tur mīt.
Lo! giauntis weilen vnder watris, and thei that dwellen with hem.
Helle is nakid bifor hym, and noon hilyng is to perdicioun. (Sheol h7585)
7 Viņš zvaigžņu debesi gaisā izpletis un zemi piekāris, kur nekas.
Which God stretchith forth the north on voide thing, and hangith the erthe on nouyt.
8 Viņš saņem ūdeni Savos mākoņos, un padebeši apakš Viņa nesaplīst.
`Which God byndith watris in her cloudis, that tho breke not out togidere dounward.
9 Viņš aizklāj Savu goda krēslu, Viņš izpleš tam priekšā Savu padebesi.
`Whych God holdith the cheer of his seete, and spredith abrood theron his cloude.
10 Viņš ap ūdeņiem licis ežu, līdz kur gaisma un tumsa šķirās.
He hath cumpassid a terme to watris, til that liyt and derknessis be endid.
11 Debess pīlāri trīc un iztrūcinājās no Viņa draudiem.
The pilers of heuene tremblen, and dreden at his wille.
12 Caur Viņa spēku jūra saceļas viļņos, un caur Viņa ziņu augstie viļņi tiek sašķelti.
In the strengthe of hym the sees weren gaderid togidere sudeynly, and his prudence smoot the proude.
13 Caur Viņa vēju debess paliek skaidra, un Viņa roka nodur žiglo čūsku.
His spiryt ournede heuenes, and the crokid serpent was led out bi his hond, ledynge out as a mydwijf ledith out a child.
14 Redzi, tā ir Viņa ceļu maliņa, un kāda lēna balss tikai, ko samanām; kas Viņa varas pērkoni varētu dzirdēt?
Lo! these thingis ben seid in partie of `hise weyes; and whanne we han herd vnnethis a litil drope of his word, who may se the thundur of his greetnesse?
