Ījaba 26
1 Un Ījabs atbildēja un sacīja:
Job progovori i reče:
2 Kā tu nu palīdzējis nestipram un stiprinājis nespēcīgo elkoni!
“Kako dobro znadeš pomoći nemoćnom i mišicu iznemoglu poduprijeti!
3 Kā tu nu padomu devis negudram un saprašanu izrādījis ļoti skaidri!
Kako dobar savjet daješ neukome; baš si preveliku mudrost pokazao.
4 Kam tu teic šos vārdus, un kā dvaša no tevis iziet?
Kome li si ove uputio riječi i koji duh je iz tebe govorio?”
5 Miroņi sāk trīcēt apakš ūdeņiem, un tie, kas tur mīt.
Pred Bogom mrtvi pod zemljom dolje strepe, vode morske dršću i nemani njine.
Pred njegovim okom otkriven zja Šeol i bezdan smrti nema vela na sebi. (Sheol h7585)
7 Viņš zvaigžņu debesi gaisā izpletis un zemi piekāris, kur nekas.
On povrh praznine Sjever razapinje, on drži zemlju o ništa obješenu.
8 Viņš saņem ūdeni Savos mākoņos, un padebeši apakš Viņa nesaplīst.
On zatvara vodu u svoje oblake, a oblaci se pod njome ne prodiru.
9 Viņš aizklāj Savu goda krēslu, Viņš izpleš tam priekšā Savu padebesi.
On zastire puno lice mjesečevo razastirući svoj oblak preko njega.
10 Viņš ap ūdeņiem licis ežu, līdz kur gaisma un tumsa šķirās.
On je na vodi označio kružnicu gdje prestaje svjetlost i tmine počinju.
11 Debess pīlāri trīc un iztrūcinājās no Viņa draudiem.
Svodu se nebeskom potresu stupovi i premru od straha kada on zaprijeti.
12 Caur Viņa spēku jūra saceļas viļņos, un caur Viņa ziņu augstie viļņi tiek sašķelti.
Svojom je snagom on ukrotio more i neman Rahaba smrvio mudrošću.
13 Caur Viņa vēju debess paliek skaidra, un Viņa roka nodur žiglo čūsku.
Nebesa je svojim razbistrio dahom, a ruka mu je brzu zmiju probola.
14 Redzi, tā ir Viņa ceļu maliņa, un kāda lēna balss tikai, ko samanām; kas Viņa varas pērkoni varētu dzirdēt?
Sve to samo djelić je djela njegovih, od kojih tek slabu jeku mi čujemo. Ali tko će shvatit' grom njegove moći?”
