Ījaba 24
1 Kāpēc tas Visuvarenais nav nolicis tiesas laikus, un kāpēc tie, kas Viņu pazīst, neredz Viņa dienas?
Zašto Svesilni ne promatra vremena, a dane njegove ne vide mu vjernici?
2 Robežas pārceļ, ganāmu pulku laupa un gana.
Bezbožnici pomiču granice, otimaju stado i pasu ga.
3 Bāriņu ēzeli aizdzen un atraitnes govi ķīlā.
Sirotama odvode magarca, udovi u zalog vola dižu.
4 Nabagus grūž no ceļa un bēdu ļaudīm zemē visiem jāapslēpjās.
Siromahe tjeraju sa puta; skrivaju se ubogari zemlje.
5 Redzi, kā mežu ēzeļi tuksnesī tie iziet pie sava darba, agri celdamies pēc maizes, tuksnesis tiem ir barība priekš bērniem.
K'o magarci divlji u pustinji zarana idu da plijen ugrabe: pustinja im hrani mališane.
6 Tīrumā tie sev pļauj lopu ēdamo, un nolasa atlikas bezdievīgā vīna dārzā.
Po tuđem polju oni pabirče, paljetkuju vinograd opakog.
7 Kaili tie guļ bez drēbēm, apsega tiem nav pret aukstumu.
Goli noće, nemaju haljine, ni pokrivača protiv studeni.
8 Tie mirkst no lietus uz kalniem, un bez patvēruma būdami tie apkampj klintis.
Oni kisnu na planinskom pljusku; bez skloništa uz hrid se zbijaju.
9 Bāriņu rauj no krūtīm un ņem no nabaga ķīlas.
Otkidaju od sise sirotu, ubogom u zalog dijete grabe.
10 Kaili tie iet bez drēbēm, un izsalkuši tie nes kūlīšus.
Goli hode, nemaju haljina; izgladnjeli, tuđe snoplje nose.
11 Šiem eļļa jāizspiež starp viņu mūriem, vīna spaids tiem jāmin un jāslāpst.
Oni mlina za ulje nemaju; ožednjeli, gaze u kacama.
12 Pilsētās ļaudis nopūšās un ievainoto dvēsele kliedz; un taču Dievs to grēku nesoda.
Samrtnici hropću iz gradova, ranjenici u pomoć zazivlju. Al' na sve to Bog se oglušuje.
13 Tie ir gaismas pretinieki, Viņa ceļus tie nepazīst un nepaliek uz Viņa tekām.
Ima onih koji mrze svjetlost: ne priznaju njezinih putova niti se staza drže njezinih.
14 Gaismai austot slepkava ceļas, nokauj nabagu un bēdīgu, un naktī tas top par zagli.
Za mraka se diže ubojica, kolje ubogog i siromaha. U gluhoj se noći lopov skiće [16a] i u tmini provaljuje kuće.
15 Un laulības pārkāpēja acs gaida krēslību un saka: Neviena acs mani nepazīs; un apslēpj savu vaigu ar apsegu.
Sumrak žudi oko preljubnika: 'Nitko me vidjet neće', kaže on i zastire velom svoje lice.
16 Tie tumsā ielaužās namos, dienas laikā slēpjās, no gaismas nekā negrib zināt.
[16b]Za vidjela oni se skrivaju, oni neće da za svjetlost znaju.
17 Jo visiem šiem tumša nakts ir par dienu, jo nakts briesmas tiem ir pazīstamas.
Zora im je kao sjena smrtna: kad zarudi, silan strah ih hvata.
18 Ātri tas nozūd pa ūdens virsu, viņa ežas ir nolādētas virs zemes, tas vairs nestaigās uz savu vīna dārzu.
Prije nego svane, on već hitro bježi kloneći se puta preko vinograda. Njegova su dobra prokleta u zemlji.
K'o što vrućina i žega snijeg upija, tako i Podzemlje proždire grešnike. (Sheol h7585)
20 Pats mātes klēpis viņu aizmirst, tas ir gardums tārpiem, tas netop vairs pieminēts, netaisnība top salauzta kā sapuvis koks;
Zaboravilo ga krilo što ga rodi, ime se njegovo više ne spominje: poput stabla zgromljena je opačina.
21 Jo viņš aplaupīja neauglīgo, kas nedzemdē, un nedarīja nekā laba atraitnei.
Ženu nerotkinju on je zlostavljao, udovici nije učinio dobra.
22 Bet Dievs arī uztur varas darītājus ar savu spēku; vēl ceļas kas vairs neticēja, ka dzīvos.
Al' Onaj što snažno hvata nasilnike, ustaje, a njima sva se nada gasi.
23 Viņš tiem dod drošību un stiprumu, un Viņa acis skatās uz viņu ceļiem.
Dade mu sigurnost, i on se pouzda; okom je njegove nadzirao staze.
24 Tie ir augsti cēlušies, un mazs brīdis, tad to vairs nav; tie apgulstās, tiek savākti kā visi citi, un top nopļauti kā vārpas.
Dignu se za kratko, a onda nestanu, ruše se i kao svi drugi istrunu, posječeni kao glave klasovima.”
25 Vai tas tā nav? Kas mani darīs par melkuli un manu valodu pierādīs par tukšu?
Nije li tako? Tko će me u laž utjerat'? Tko moje riječi poništiti može?”
