< Ījaba 24 >

1 Kāpēc tas Visuvarenais nav nolicis tiesas laikus, un kāpēc tie, kas Viņu pazīst, neredz Viņa dienas?
Tipongah Thacak Sithaw mah lokcaekhaih atue to khaek ai loe? Anih panoek kaminawk mah anih lokcaekhaih ani to panoek o ai maw?
2 Robežas pārceļ, ganāmu pulku laupa un gana.
Thoemto kaminawk loe ramri to tahruet o; minawk ih tuunawk to a lomh pae o moe, angmacae hanah pacah o.
3 Bāriņu ēzeli aizdzen un atraitnes govi ķīlā.
Naqahnawk ih laa hrang to huih pae o ving moe, lamhmai ih maitaw tae to paawng ih hmuen baktiah lak pae o ving.
4 Nabagus grūž no ceļa un bēdu ļaudīm zemē visiem jāapslēpjās.
Caaknaek tawn ai kaminawk to loklam amkhraeng o sak, long ah kaom amtang kaminawk loe nawnto anghawk o.
5 Redzi, kā mežu ēzeļi tuksnesī tie iziet pie sava darba, agri celdamies pēc maizes, tuksnesis tiem ir barība priekš bērniem.
Khenah, amtang kaminawk loe toksak hanah taw ih laa hrangnawk baktiah a caeh o; khawnthaw ah caeh o moe, angmacae hoi a caanawk hanah taw ah caaknaek pakrong o.
6 Tīrumā tie sev pļauj lopu ēdamo, un nolasa atlikas bezdievīgā vīna dārzā.
Nihcae loe lawk ah cang aah o moe, kahoih ai kaminawk ih misur thaih to pakhrik pae o.
7 Kaili tie guļ bez drēbēm, apsega tiem nav pret aukstumu.
Nihcae loe khukbuen tawn o ai, bangkrai ah iih o; angqai naah angkhuk hanah tawn o ai.
8 Tie mirkst no lietus uz kalniem, un bez patvēruma būdami tie apkampj klintis.
Mae ih khotui mah nihcae to bawh moe, abuephaih tawn o ai pongah, lungsong to takop o.
9 Bāriņu rauj no krūtīm un ņem no nabaga ķīlas.
Amno ih tahnutui kanae ampa tawn ai nawkta to a lak pae o, amtang kaminawk to hmuenmae paawng o sak.
10 Kaili tie iet bez drēbēm, un izsalkuši tie nes kūlīšus.
Nihcae to khukbuen tawn ai bangkrai ah caeh o sak moe, zok amthlam kami ih cangqui to lomh pae o ving;
11 Šiem eļļa jāizspiež starp viņu mūriem, vīna spaids tiem jāmin un jāslāpst.
nihcae loe lawk ah olive tui pasawh o, misurtui doeh pasawh o; toe tui anghaehhaih hoiah patangkhang o.
12 Pilsētās ļaudis nopūšās un ievainoto dvēsele kliedz; un taču Dievs to grēku nesoda.
Vangpui thung hoiah kaminawk hanghaih lok to tacawt, ahmaa kacaa kaminawk loe tahmen hnikhaih hoiah hangh o; toe nihcae tahmen hnikhaih to Sithaw mah tidoeh sah pae ai.
13 Tie ir gaismas pretinieki, Viņa ceļus tie nepazīst un nepaliek uz Viņa tekām.
Nihcae loe aanghaih lokaek kaminawk ah oh o; nihcae loe aanghaih loklam to panoek o ai, to loklam doeh pazui o ai.
14 Gaismai austot slepkava ceļas, nokauj nabagu un bēdīgu, un naktī tas top par zagli.
Kami humnawk loe khawnthaw ah angthawk o moe, caaknaek tawn ai kami hoi amtang kaminawk to hum o pacoengah, aqum ah hmuenmae to paquk o.
15 Un laulības pārkāpēja acs gaida krēslību un saka: Neviena acs mani nepazīs; un apslēpj savu vaigu ar apsegu.
Zu sava laep ah zaehaih sak koeh kami loe khoving to a zing kongh, a mikhmai to khuk khoep, mi mah doeh na hnu mak ai, tiah a poek.
16 Tie tumsā ielaužās namos, dienas laikā slēpjās, no gaismas nekā negrib zināt.
Nihcae loe khoving ah minawk ih im to muk o, khodai ah loe imthung ah anghawk o; aanghaih to panoek o ai.
17 Jo visiem šiem tumša nakts ir par dienu, jo nakts briesmas tiem ir pazīstamas.
Khoving loe nihcae ih ampui ah oh pongah, khodai loe nihcae han duekhaih tahlip ah oh pae lat.
18 Ātri tas nozūd pa ūdens virsu, viņa ežas ir nolādētas virs zemes, tas vairs nestaigās uz savu vīna dārzu.
To baktih kahoih ai kaminawk loe tui nui ih kakhoem tui apoep baktiah ni oh o; long tahamsethaih loe nihcae ih taham ah oh; to pongah misur takha caehhaih lam taengah mi doeh caeh ai boeh.
19 Bula laiks un karstums aizņem sniega ūdeni, tāpat elle tos, kas grēkojuši. (Sheol h7585)
Ni kabae hoi khokhaahaih mah dantui amkawsak baktih toengah, taprong mah kazae kaminawk to amrosak. (Sheol h7585)
20 Pats mātes klēpis viņu aizmirst, tas ir gardums tārpiem, tas netop vairs pieminēts, netaisnība top salauzta kā sapuvis koks;
Zok mah anih to pahnet ueloe, sadong mah anih to rawkcak kahoih ah caa tih; anih to mi mah doeh panoek mak ai boeh; sethaih loe thing baktiah hmawn tih boeh.
21 Jo viņš aplaupīja neauglīgo, kas nedzemdē, un nedarīja nekā laba atraitnei.
Kahoih ai kami loe caa kaak nongpata to pakrong, lamhmai tahmenhaih doeh tawn ai.
22 Bet Dievs arī uztur varas darītājus ar savu spēku; vēl ceļas kas vairs neticēja, ka dzīvos.
Thacak kami to Sithaw mah a thacakhaih hoiah amrosak; nihcae thacak naah, kaminawk khosak monghaih tawn o ai.
23 Viņš tiem dod drošību un stiprumu, un Viņa acis skatās uz viņu ceļiem.
Sithaw mah anih to kamongah omsak doeh om tih; toe Angraeng mah a caehhaih loklam to khet parui pae.
24 Tie ir augsti cēlušies, un mazs brīdis, tad to vairs nav; tie apgulstās, tiek savākti kā visi citi, un top nopļauti kā vārpas.
Nawnetta thungah ni kasang ah pakoeh o, to pacoengah loe anghmat o boih; atlim ah zaeh tathuk moe, minawk kalah baktiah hinghaih to lak pae pacoengah, cangqui baktiah khaeh o.
25 Vai tas tā nav? Kas mani darīs par melkuli un manu valodu pierādīs par tukšu?
Vaihi hae tiah om ai nahaeloe, ka thuih ih lok loe amsawn ni, avanghaih tidoeh om ai, tiah mi mah maw amtuengsak thai tih? tiah a thuih.

< Ījaba 24 >