Ījaba 23
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
respondens autem Iob dixit
2 Vēl šodien man jātiepjas manās vaimanās, tā roka uz manis ir smagāka, nekā manas nopūtas.
nunc quoque in amaritudine est sermo meus et manus plagae meae adgravata est super gemitum meum
3 Ak kaut es Viņu zinātu atrast un varētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
quis mihi tribuat ut cognoscam et inveniam illum et veniam usque ad solium eius
4 Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
ponam coram eo iudicium et os meum replebo increpationibus
5 Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
ut sciam verba quae mihi respondeat et intellegam quid loquatur mihi
6 Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
nolo multa fortitudine contendat mecum nec magnitudinis suae mole me premat
7 Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
proponat aequitatem contra me et perveniat ad victoriam iudicium meum
8 Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
si ad orientem iero non apparet si ad occidentem non intellegam eum
9 Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
si ad sinistram quid agat non adprehendam eum si me vertam ad dextram non videbo illum
10 Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
ipse vero scit viam meam et probavit me quasi aurum quod per ignem transit
11 Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
vestigia eius secutus est pes meus viam eius custodivi et non declinavi ex ea
12 No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
a mandatis labiorum eius non recessi et in sinu meo abscondi verba oris eius
13 Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
ipse enim solus est et nemo avertere potest cogitationem eius et anima eius quodcumque voluerit hoc facit
14 Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
cum expleverit in me voluntatem suam et alia multa similia praesto sunt ei
15 Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
et idcirco a facie eius turbatus sum et considerans eum timore sollicitor
16 Tas stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un tas Visuvarenais mani iztrūcinājis.
Deus mollivit cor meum et Omnipotens conturbavit me
17 Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.
non enim perii propter inminentes tenebras nec faciem meam operuit caligo
