Ījaba 23
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Giobbe allora rispose:
2 Vēl šodien man jātiepjas manās vaimanās, tā roka uz manis ir smagāka, nekā manas nopūtas.
Ancor oggi il mio lamento è amaro e la sua mano grava sopra i miei gemiti.
3 Ak kaut es Viņu zinātu atrast un varētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
Oh, potessi sapere dove trovarlo, potessi arrivare fino al suo trono!
4 Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
Esporrei davanti a lui la mia causa e avrei piene le labbra di ragioni.
5 Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
Verrei a sapere le parole che mi risponde e capirei che cosa mi deve dire.
6 Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
Con sfoggio di potenza discuterebbe con me? Se almeno mi ascoltasse!
7 Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
Allora un giusto discuterebbe con lui e io per sempre sarei assolto dal mio giudice.
8 Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
Ma se vado in avanti, egli non c'è, se vado indietro, non lo sento.
9 Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
A sinistra lo cerco e non lo scorgo, mi volgo a destra e non lo vedo.
10 Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
Poiché egli conosce la mia condotta, se mi prova al crogiuolo, come oro puro io ne esco.
11 Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
Alle sue orme si è attaccato il mio piede, al suo cammino mi sono attenuto e non ho deviato;
12 No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
dai comandi delle sue labbra non mi sono allontanato, nel cuore ho riposto i detti della sua bocca.
13 Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
Se egli sceglie, chi lo farà cambiare? Ciò che egli vuole, lo fa.
14 Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
Compie, certo, il mio destino e di simili piani ne ha molti.
15 Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
Per questo davanti a lui sono atterrito, ci penso e ho paura di lui.
16 Tas stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un tas Visuvarenais mani iztrūcinājis.
Dio ha fiaccato il mio cuore, l'Onnipotente mi ha atterrito;
17 Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.
non sono infatti perduto a causa della tenebra, né a causa dell'oscurità che ricopre il mio volto.
