Ījaba 23
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
And Job answereth and saith: —
2 Vēl šodien man jātiepjas manās vaimanās, tā roka uz manis ir smagāka, nekā manas nopūtas.
Also — to-day [is] my complaint bitter, My hand hath been heavy because of my sighing.
3 Ak kaut es Viņu zinātu atrast un varētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
O that I had known — and I find Him, I come in unto His seat,
4 Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
I arrange before Him the cause, And my mouth fill [with] arguments.
5 Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
I know the words He doth answer me, And understand what He saith to me.
6 Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
In the abundance of power doth He strive with me? No! surely He putteth [it] in me.
7 Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
There the upright doth reason with Him, And I escape for ever from my judge.
8 Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
Lo, forward I go — and He is not, And backward — and I perceive him not.
9 Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
[To] the left in His working — and I see not, He is covered [on] the right, and I behold not.
10 Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
For He hath known the way with me, He hath tried me — as gold I go forth.
11 Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
On His step hath my foot laid hold, His way I have kept, and turn not aside,
12 No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
The command of His lips, and I depart not. Above my allotted portion I have laid up The sayings of His mouth.
13 Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
And He [is] in one [mind], And who doth turn Him back? And His soul hath desired — and He doth [it].
14 Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
For He doth complete my portion, And many such things [are] with Him.
15 Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
Therefore, from His presence I am troubled, I consider, and am afraid of Him.
16 Tas stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un tas Visuvarenais mani iztrūcinājis.
And God hath made my heart soft, And the Mighty hath troubled me.
17 Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.
For I have not been cut off before darkness, And before me He covered thick darkness.
