Ījaba 23
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Sotheli Joob answeride, and seide,
2 Vēl šodien man jātiepjas manās vaimanās, tā roka uz manis ir smagāka, nekā manas nopūtas.
Now also my word is in bitternesse, and the hond of my wounde is agreggid on my weilyng.
3 Ak kaut es Viņu zinātu atrast un varētu aiztikt līdz Viņa krēslam.
Who yyueth to me, that Y knowe, and fynde hym, and come `til to his trone?
4 Es Viņam liktu priekšā savu lietu un raudzītu pierādīt savu taisnību.
Y schal sette doom bifor hym, and Y schal fille my mouth with blamyngis;
5 Es gribētu dzirdēt tos vārdus, ko Viņš man atbildētu, un vērā ņemt, ko Viņš man sacītu:
that Y kunne the wordis, whiche he schal answere to me, and that Y vnderstonde, what he schal speke to me.
6 Vai Viņš pēc Sava lielā spēka ar mani tiesāsies? Nē, Viņš klausīsies uz mani.
Y nyle, that he stryue with me bi greet strengthe, nether oppresse me with the heuynesse of his greetnesse.
7 Tad taisns ar Viņu tiesātos, un es mūžam taptu izglābts no sava soģa.
Sette he forth equite ayens me, and my doom come perfitli to victorie.
8 Bet, ja es eju pret rītiem, tad Viņa tur nav, ja eju pret vakariem, tad Viņu nemanu.
If Y go to the eest, God apperith not; if Y go to the west, Y schal not vndurstonde hym; if Y go to the left side,
9 Ja Viņš ziemeļos dara Savu darbu, tad es Viņu neraugu, ja Viņš nogriežas uz dienasvidu, tad es Viņu neredzu.
what schal Y do? Y schal not take hym; if Y turne me to the riyt side, Y schal not se hym.
10 Bet Viņš zina manu ceļu; ja Viņš mani pārbaudītu, tad es taptu atrasts kā zelts.
But he knowith my weie, and he schal preue me as gold, that passith thorouy fier.
11 Mana kāja turējās Viņa pēdās, es Viņa ceļu esmu sargājis un neesmu atkāpies.
My foot suede hise steppis; Y kepte his weie, and Y bowide not awey fro it.
12 No Viņa lūpu pavēles es neesmu atkāpies, Viņa mutes vārdus es vairāk esmu glabājis nekā savu padomu.
Y yede not awei fro the comaundementis of hise lippis; and Y hidde in my bosum the wordis of his mouth.
13 Bet kad Viņš uz ko pastāv, kas Viņu novērsīs? Ko Viņš grib, to Viņš dara.
For he is aloone, and no man may turne awei hise thouytis; and what euer thing he wolde, his wille dide this thing.
14 Jo Viņš izdara, ko Viņš par mani nodomājis, un vēl daudz tādu padomu ir pie Viņa.
Whanne he hath fillid his wille in me, also many othere lijk thingis ben redi to hym.
15 Tādēļ es iztrūcinājos priekš Viņa vaiga; kad es to apdomāju, tad es bīstos Viņa priekšā.
And therfor Y am disturblid of his face, and Y biholdynge hym am anguyschid for drede.
16 Tas stiprais Dievs manu sirdi darījis bailīgu, un tas Visuvarenais mani iztrūcinājis.
God hath maad neische myn herte, and Almyyti God hath disturblid me.
17 Jo tādā tumsībā es vēl neesmu izdeldēts, lai gan tumsa manu vaigu apklājusi.
For Y perischide not for derknessis neiyynge; nethir myist hilide my face.
