< Ījaba 22 >
1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Le hoe ty natoi’ i Elifaze nte-Temane:
2 Vai Dievam kāds labums no cilvēka? Nē, labums tam pašam, ka ir prātīgs.
Mahasoa an’Andrianañahare hao t’indaty? mahafitoloñ’aze hao t’ie bey moko?
3 Vai tas tam Visuvarenam par labu, kad tu taisns, jeb par mantu, ka tu savus ceļus nenoziedzīgi staigā?
Mahafale i El-Sadai hao t’ie vantañe? aman-tambe’e hao te fonire’o tsy aman-kila o sata’oo?
4 Vai tad Viņš tavas Dieva bijāšanas dēļ tevi sodīs un ar tevi ies tiesā?
Ty fañeveña’o ama’e hao ty añendaha’e azo hizaka’e?
5 Vai tava blēdība nav liela un tavi noziegumi bez gala?
Tsy mitoabotse hao o tahi’oo? Tsi-vatse o hakeo’oo!
6 Jo savus brāļus tu esi ķīlājis bez vainas un novilcis kailiem drēbes.
Nangala’o tsoake ami’ty tsy vente’e i rahalahi’oy, vaho hinoli’o hiboridañe.
7 Piekusušo tu neesi dzirdinājis ar ūdeni un izsalkušam liedzis maizi.
Tsy nanjotsoa’o rano ty taliñiereñe hinoma’e, vaho nitana’o amy salikoeñey ty mahakama.
8 Kur kāds bija varens, tam piederēja zeme, un kas bija augstā godā, tas tur dzīvoja.
Tompo’ ty tane toy ty fanalolahy; vaho mpioneñe ao ty aman-kasy.
9 Atraitnes tu esi atlaidis tukšā, un bāriņu elkoņi ir salauzti.
Nampolie’o hara’e o vantotseo, vaho navitso’o ty taña’ o bode-raeo.
10 Tādēļ ir virves ap tevi, un izbailes tev piepeši uzgājušas.
Toly t’ie arikoboñem-pandrike, naho itsoborean-ka’endrahañe;
11 Jeb vai tu neredzi tumsu un ūdens plūdus, kas tevi apklāj?
an-kamoromoroñañe tsy hahaisaha’o, vaho mandipots’azo ty rano bey.
12 Vai Dievs nav augšām debesīs? Redzi jel zvaigžņu augstumu, cik tās augstas!
Tsy andindin-dikerañe ao hao t’i Andrianañahare? Isaho ka ty haabo’ o vasiañeo, t’ie an-tiotiots’ eñe.
13 Un tu saki: ko Dievs zin? Vai Viņš aiz tumšiem mākoņiem māk tiesāt?
Hoe irehe: Ino ty arofoanan’ Añahare? hahafiranga o ieñe milodolodoo hao ty fizakà’e?
14 Padebeši ir Viņa aizsegs, ka neredz, un Viņš staigā debesīs.
Mañibok’ aze o rahoñe mikopokeo tsy hahavazohoa’e, vaho an-kivoho’ i likerañey ty fidraidraita’e.
15 Vai tu vecās pasaules ceļu gribi staigāt, ko netaisnie ļaudis gājuši,
Horihe’o hao i lalañe haehae nilià’ ondaty tsereheñeoy?
16 Kas priekšlaiku bojā gājuši, - plūdi izgāzušies pār viņu pamatiem.
O sinintoñe aolo’ ty andro’eo; ie sinaon-drano-vohitse o faha’eo,
17 Kas uz to stipro Dievu sacīja: Nost no mums! un ko tas Visuvarenais tiem varētu darīt?
ie nanao ty hoe aman’ Añahare: Ihankaño zahay; naho, Ino ty mete hanoa’ i El-Sadai?
18 Tomēr Tas viņu namus bija pildījis ar labumu. Šo bezdievīgo padoms lai ir tālu no manis.
Mbe natsafe’e hasoa avao ty anjomba’e. Fe lavits’ ahy ty famerea’ o tsivokatseo.
19 Taisnie to redz un priecājās, un nenoziedzīgais par tiem smiesies:
Oni’ o vañoñeo Izay, le fale, iankahafa’ o malioo añ’ inje,
20 Tiešām, izdeldēti ir mūsu ienaidnieki, un uguns aprijis viņu pārējo mantu.
[ami’ty hoe]: Toe naitoeñe o malaiñe anaio, niforototoe’ ty afo o vara’ iareoo.
21 Meklē Viņa draudzību, tad paliksi mierā, no tā tev nāks labums.
Aa le mifampilongoa ama’e, hanintsiña’o, hitotsaha’ ty soa.
22 Pieņem jel mācību no Viņa mutes un liec Viņa vārdus savā sirdī.
Ehe, rambeso am-palie’e ty Hake, vaho ahajao añ’arofo’o ao o tsara’eo.
23 Ja tu atgriezīsies pie tā Visuvarenā un atmetīsi netaisnību tālu no sava dzīvokļa, tad tu tapsi uztaisīts.
Mimpolia amy El-Sadai le ho vaoen-drehe, ampisitaho lavitse i kiboho’oy ty tsy to.
24 Liec pīšļos mantu un upes oļos zeltu,
Ahajao an-debok’ ao ty vara, ty volamena’ i Ofire amo vato an-torahañeo.
25 Tad tas Visuvarenais tev būs par zeltu un Viņš tev būs par spožu sudrabu.
Le i El-Sadai ty ho vara’o, ie ty volafoty ki’e ama’o,
26 Tad tu par to Visuvareno priecāsies un pacelsi uz Dievu savu vaigu.
vaho hifalea’o t’i El-Sadai, le hampiandrae’o aman’ Añahare ty lahara’o.
27 Tu Viņu piesauksi, un Viņš tevi paklausīs, un tu maksāsi savus solījumus.
Hihalaly ama’e irehe, le hijanjiña’e, ie havaha’o o nifantà’oo.
28 Ko tu apņemsies, tas tev notiks, un uz taviem ceļiem spīdēs gaišums.
Hisafiry irehe, le ho tafetetse vaho hireandreañe amo lala’oo ty hazavàñe.
29 Kad iet uz leju, tad tu saki: uz augšu! Un Viņš izglābs to, kam noskumis vaigs.
Naho eo ty areke, le hanoa’o ty hoe: tsiringèvotse! ty mirè-batañe ro haha.
30 Viņš izpestīs to, kas nav nenoziedzīgs; tavu roku šķīstības dēļ tas taps izpestīts.
Havotso’e hao ty tsy malio tahiñe, hañaha azo ty faliom-pità’o.