< Ījaba 22 >

1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Respondens autem Eliphaz Themanites, dixit:
2 Vai Dievam kāds labums no cilvēka? Nē, labums tam pašam, ka ir prātīgs.
Numquid Deo potest comparari homo, etiam cum perfectæ fuerit scientiæ?
3 Vai tas tam Visuvarenam par labu, kad tu taisns, jeb par mantu, ka tu savus ceļus nenoziedzīgi staigā?
Quid prodest Deo, si justus fueris? aut quid ei confers, si immaculata fuerit via tua?
4 Vai tad Viņš tavas Dieva bijāšanas dēļ tevi sodīs un ar tevi ies tiesā?
Numquid timens arguet te, et veniet tecum in judicium,
5 Vai tava blēdība nav liela un tavi noziegumi bez gala?
et non propter malitiam tuam plurimam, et infinitas iniquitates tuas?
6 Jo savus brāļus tu esi ķīlājis bez vainas un novilcis kailiem drēbes.
Abstulisti enim pignus fratrum tuorum sine causa, et nudos spoliasti vestibus.
7 Piekusušo tu neesi dzirdinājis ar ūdeni un izsalkušam liedzis maizi.
Aquam lasso non dedisti, et esurienti subtraxisti panem.
8 Kur kāds bija varens, tam piederēja zeme, un kas bija augstā godā, tas tur dzīvoja.
In fortitudine brachii tui possidebas terram, et potentissimus obtinebas eam.
9 Atraitnes tu esi atlaidis tukšā, un bāriņu elkoņi ir salauzti.
Viduas dimisisti vacuas, et lacertos pupillorum comminuisti.
10 Tādēļ ir virves ap tevi, un izbailes tev piepeši uzgājušas.
Propterea circumdatus es laqueis, et conturbat te formido subita.
11 Jeb vai tu neredzi tumsu un ūdens plūdus, kas tevi apklāj?
Et putabas te tenebras non visurum, et impetu aquarum inundantium non oppressum iri?
12 Vai Dievs nav augšām debesīs? Redzi jel zvaigžņu augstumu, cik tās augstas!
an non cogitas quod Deus excelsior cælo sit, et super stellarum verticem sublimetur?
13 Un tu saki: ko Dievs zin? Vai Viņš aiz tumšiem mākoņiem māk tiesāt?
Et dicis: Quid enim novit Deus? et quasi per caliginem judicat.
14 Padebeši ir Viņa aizsegs, ka neredz, un Viņš staigā debesīs.
Nubes latibulum ejus, nec nostra considerat, et circa cardines cæli perambulat.
15 Vai tu vecās pasaules ceļu gribi staigāt, ko netaisnie ļaudis gājuši,
Numquid semitam sæculorum custodire cupis, quam calcaverunt viri iniqui,
16 Kas priekšlaiku bojā gājuši, - plūdi izgāzušies pār viņu pamatiem.
qui sublati sunt ante tempus suum, et fluvius subvertit fundamentum eorum?
17 Kas uz to stipro Dievu sacīja: Nost no mums! un ko tas Visuvarenais tiem varētu darīt?
Qui dicebant Deo: Recede a nobis: et quasi nihil posset facere Omnipotens, æstimabant eum,
18 Tomēr Tas viņu namus bija pildījis ar labumu. Šo bezdievīgo padoms lai ir tālu no manis.
cum ille implesset domos eorum bonis: quorum sententia procul sit a me.
19 Taisnie to redz un priecājās, un nenoziedzīgais par tiem smiesies:
Videbunt justi, et lætabuntur, et innocens subsannabit eos:
20 Tiešām, izdeldēti ir mūsu ienaidnieki, un uguns aprijis viņu pārējo mantu.
nonne succisa est erectio eorum? et reliquias eorum devoravit ignis?
21 Meklē Viņa draudzību, tad paliksi mierā, no tā tev nāks labums.
Acquiesce igitur ei, et habeto pacem, et per hæc habebis fructus optimos.
22 Pieņem jel mācību no Viņa mutes un liec Viņa vārdus savā sirdī.
Suscipe ex ore illius legem, et pone sermones ejus in corde tuo.
23 Ja tu atgriezīsies pie tā Visuvarenā un atmetīsi netaisnību tālu no sava dzīvokļa, tad tu tapsi uztaisīts.
Si reversus fueris ad Omnipotentem, ædificaberis, et longe facies iniquitatem a tabernaculo tuo.
24 Liec pīšļos mantu un upes oļos zeltu,
Dabit pro terra silicem, et pro silice torrentes aureos.
25 Tad tas Visuvarenais tev būs par zeltu un Viņš tev būs par spožu sudrabu.
Eritque Omnipotens contra hostes tuos, et argentum coacervabitur tibi.
26 Tad tu par to Visuvareno priecāsies un pacelsi uz Dievu savu vaigu.
Tunc super Omnipotentem deliciis afflues, et elevabis ad Deum faciem tuam.
27 Tu Viņu piesauksi, un Viņš tevi paklausīs, un tu maksāsi savus solījumus.
Rogabis eum, et exaudiet te, et vota tua reddes.
28 Ko tu apņemsies, tas tev notiks, un uz taviem ceļiem spīdēs gaišums.
Decernes rem, et veniet tibi, et in viis tuis splendebit lumen.
29 Kad iet uz leju, tad tu saki: uz augšu! Un Viņš izglābs to, kam noskumis vaigs.
Qui enim humiliatus fuerit, erit in gloria, et qui inclinaverit oculos, ipse salvabitur.
30 Viņš izpestīs to, kas nav nenoziedzīgs; tavu roku šķīstības dēļ tas taps izpestīts.
Salvabitur innocens: salvabitur autem in munditia manuum suarum.

< Ījaba 22 >