< Ījaba 22 >

1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
A LAILA olelo aku o Elipaza, i aku la,
2 Vai Dievam kāds labums no cilvēka? Nē, labums tam pašam, ka ir prātīgs.
E hiki anei i ke kanaka, ke hoopomaikai i ke Akua, E like me ka mea naauao, e hoopomaikai ia ia iho?
3 Vai tas tam Visuvarenam par labu, kad tu taisns, jeb par mantu, ka tu savus ceļus nenoziedzīgi staigā?
He mea oluolu anei ke pono oe i ka Mea mana? A e waiwai anei oia ke hoohemolele oe i kou mau aoao?
4 Vai tad Viņš tavas Dieva bijāšanas dēļ tevi sodīs un ar tevi ies tiesā?
No ka makau ia oe, e hoopaapaa mai anei ia ia oe? E hele mai anei ia me oe ma ka hooponopono ana?
5 Vai tava blēdība nav liela un tavi noziegumi bez gala?
Aole anei he nui kou hewa? A ua hope ole kou mau hala?
6 Jo savus brāļus tu esi ķīlājis bez vainas un novilcis kailiem drēbes.
No ka mea, ua hoopanai wale oe i kou hoahanau, A ua lawe oe i na aahu o ka poe kapa ole.
7 Piekusušo tu neesi dzirdinājis ar ūdeni un izsalkušam liedzis maizi.
Aole oe i haawi i ka wai i ka mea nawaliwali, A ua ana oe i ka berena i ka mea pololi.
8 Kur kāds bija varens, tam piederēja zeme, un kas bija augstā godā, tas tur dzīvoja.
Aka, o ke kanaka ikaika, nona ka honua; A noho iho la ka mea koikoi ilaila.
9 Atraitnes tu esi atlaidis tukšā, un bāriņu elkoņi ir salauzti.
Ua hoihoi nele aku oe i na wahinekanemake, A ua paopaoia na lima o na mea makua ole.
10 Tādēļ ir virves ap tevi, un izbailes tev piepeši uzgājušas.
Nolaila ua puni oe i na pahele, A o ka makau wale ke hooweliweli mai nei ia oe;
11 Jeb vai tu neredzi tumsu un ūdens plūdus, kas tevi apklāj?
A o ka pouli paha au i ike ole ai; A he nui loa ka wai e halana ana maluna ou.
12 Vai Dievs nav augšām debesīs? Redzi jel zvaigžņu augstumu, cik tās augstas!
Aole anei ke Akua ma ka lani kiekie? Aia hoi, ke poo o na hoku, ua kiekie lakou.
13 Un tu saki: ko Dievs zin? Vai Viņš aiz tumšiem mākoņiem māk tiesāt?
A i mai la oe, Pehea la ke Akua e ike ai? E hiki anei ia ke hooponopono mawaena mai o ke ao pouli?
14 Padebeši ir Viņa aizsegs, ka neredz, un Viņš staigā debesīs.
O na ao naulu ka uhi nona, i ike ole ai ia, A hele no ia ma ka poai o ka lani.
15 Vai tu vecās pasaules ceļu gribi staigāt, ko netaisnie ļaudis gājuši,
Ua noonoo pono anei oe i ka aoao kahiko, Kahi a ka poe hewa i hele ai?
16 Kas priekšlaiku bojā gājuši, - plūdi izgāzušies pār viņu pamatiem.
Ka poe i noopauia mamua o ka manawa, Ua nininiia ke kaiakahinalii maluna o ko lakou kahua;
17 Kas uz to stipro Dievu sacīja: Nost no mums! un ko tas Visuvarenais tiem varētu darīt?
Ka poe i olelo aku i ke Akua, E hele mai o makou aku; A heaha ka ka Mea mana e hana mai ai no lakou?
18 Tomēr Tas viņu namus bija pildījis ar labumu. Šo bezdievīgo padoms lai ir tālu no manis.
Ua hoopiha no nae ia i ko lakou mau hale i ka waiwai; Aka. o ka manao o ka poe hewa ua mamao loa aku ia ia'u.
19 Taisnie to redz un priecājās, un nenoziedzīgais par tiem smiesies:
Ua ike no ka poe pono ia, a olioli, A akaaka ka poe hala ole ia lakou.
20 Tiešām, izdeldēti ir mūsu ienaidnieki, un uguns aprijis viņu pārējo mantu.
Ina paha ua lukuia ko makou poe enemi, A ua hoopauia ka waiwai nui o lakou i ke ahi.
21 Meklē Viņa draudzību, tad paliksi mierā, no tā tev nāks labums.
E hookuikahi ae me ia ano, a e pomaikai; Pela no e hiki mai ai ka pomaikai ia oe.
22 Pieņem jel mācību no Viņa mutes un liec Viņa vārdus savā sirdī.
Ke koi aku nei au ia oe, E lawe oe i ke kanawai mai kona waha mai, A e waiho oe i kana mau olelo iloko o kou naau.
23 Ja tu atgriezīsies pie tā Visuvarenā un atmetīsi netaisnību tālu no sava dzīvokļa, tad tu tapsi uztaisīts.
Ina e hoi hou oe i ka Mea mana, e kukuluia oe, E hoomamao loa aku oe i ka hewa mai kou mau halelewa aku.
24 Liec pīšļos mantu un upes oļos zeltu,
A e hoolei aku oe i kou houlunlu ana i ke gula i ka lepo, A i ke gula Opira hoi i na pohaku o na kahawai
25 Tad tas Visuvarenais tev būs par zeltu un Viņš tev būs par spožu sudrabu.
A o ka Mea mana kou gula, A me ke kala o na waiwai nou.
26 Tad tu par to Visuvareno priecāsies un pacelsi uz Dievu savu vaigu.
No ka mea, alaila e hauoli oe i ka Mea mana, A e hoala ae i kou maka i ke Akua.
27 Tu Viņu piesauksi, un Viņš tevi paklausīs, un tu maksāsi savus solījumus.
E pule aku no oe ia ia, a e hoolohe mai ia ia oe, A e hooko aku oe i na mea au i hoohiki ai.
28 Ko tu apņemsies, tas tev notiks, un uz taviem ceļiem spīdēs gaišums.
A e noonoo oe i kahi mea, a e hoopaaia oia nou; A e alohi mai ka malamalama maluna o kou mau ala.
29 Kad iet uz leju, tad tu saki: uz augšu! Un Viņš izglābs to, kam noskumis vaigs.
A e hoohaahaaia lakou, alaila e olelo oe, He kiekie; A e hoola mai no ia i ka mea i kulou na maka.
30 Viņš izpestīs to, kas nav nenoziedzīgs; tavu roku šķīstības dēļ tas taps izpestīts.
E hoopakele no ia i ka mea lawe hala; A e hoopakeleia oia ma ka maemae o kou mau lima.

< Ījaba 22 >