< Ījaba 22 >

1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Saa tog Temaniten Elifaz til Orde og sagde:
2 Vai Dievam kāds labums no cilvēka? Nē, labums tam pašam, ka ir prātīgs.
Gavner et Menneske Gud? Nej, den kloge gavner sig selv.
3 Vai tas tam Visuvarenam par labu, kad tu taisns, jeb par mantu, ka tu savus ceļus nenoziedzīgi staigā?
Har den Almægtige godt af din Retfærd, Vinding af, at din Vandel er ret?
4 Vai tad Viņš tavas Dieva bijāšanas dēļ tevi sodīs un ar tevi ies tiesā?
Revser han dig for din Gudsfrygt? Eller gaar han i Rette med dig derfor?
5 Vai tava blēdība nav liela un tavi noziegumi bez gala?
Er ikke din Ondskab stor og din Brøde uden Ende?
6 Jo savus brāļus tu esi ķīlājis bez vainas un novilcis kailiem drēbes.
Thi du pantede Brødre uden Grund, trak Klæderne af de nøgne,
7 Piekusušo tu neesi dzirdinājis ar ūdeni un izsalkušam liedzis maizi.
gav ikke den trætte Vand at drikke og nægted den sultne Brød.
8 Kur kāds bija varens, tam piederēja zeme, un kas bija augstā godā, tas tur dzīvoja.
Den mægtige — hans var Landet, den hædrede boede der.
9 Atraitnes tu esi atlaidis tukšā, un bāriņu elkoņi ir salauzti.
Du lod Enker gaa tomhændet bort, knuste de faderløses Arme.
10 Tādēļ ir virves ap tevi, un izbailes tev piepeši uzgājušas.
Derfor var der Snarer omkring dig, og Rædsel ængsted dig brat.
11 Jeb vai tu neredzi tumsu un ūdens plūdus, kas tevi apklāj?
Dit Lys blev Mørke, du kan ej se, og Strømme af Vand gaar over dig!
12 Vai Dievs nav augšām debesīs? Redzi jel zvaigžņu augstumu, cik tās augstas!
Er Gud ej i højen Himmel? Se Stjernernes Tinde, hvor højt de staar!
13 Un tu saki: ko Dievs zin? Vai Viņš aiz tumšiem mākoņiem māk tiesāt?
Dog siger du: »Hvad ved Gud, holder han Dom bag sorten Sky?
14 Padebeši ir Viņa aizsegs, ka neredz, un Viņš staigā debesīs.
Skyerne skjuler ham, saa han ej ser, paa Himlens Runding gaar han!«
15 Vai tu vecās pasaules ceļu gribi staigāt, ko netaisnie ļaudis gājuši,
Vil du følge Fortidens Sti, som Urettens Mænd betraadte,
16 Kas priekšlaiku bojā gājuši, - plūdi izgāzušies pār viņu pamatiem.
de, som i Utide reves bort, hvis Grundvold flød bort som en Strøm,
17 Kas uz to stipro Dievu sacīja: Nost no mums! un ko tas Visuvarenais tiem varētu darīt?
som sagde til Gud: »Gaa fra os! Hvad kan den Almægtige gøre os?«
18 Tomēr Tas viņu namus bija pildījis ar labumu. Šo bezdievīgo padoms lai ir tālu no manis.
Og han havde dog fyldt deres Huse med godt. Men de gudløses Raad er ham fjernt.
19 Taisnie to redz un priecājās, un nenoziedzīgais par tiem smiesies:
De retfærdige saa det og glædede sig, den uskyldige spottede dem:
20 Tiešām, izdeldēti ir mūsu ienaidnieki, un uguns aprijis viņu pārējo mantu.
For vist, vore Fjender forgik, og Ild fortæred de sidste af dem.
21 Meklē Viņa draudzību, tad paliksi mierā, no tā tev nāks labums.
Bliv Ven med ham og hold Fred, derved vil der times dig Lykke;
22 Pieņem jel mācību no Viņa mutes un liec Viņa vārdus savā sirdī.
tag dog mod Lærdom af ham og læg dig hans Ord paa Sinde!
23 Ja tu atgriezīsies pie tā Visuvarenā un atmetīsi netaisnību tālu no sava dzīvokļa, tad tu tapsi uztaisīts.
Vender du ydmygt om til den Almægtige, fjerner du Uretten fra dit Telt,
24 Liec pīšļos mantu un upes oļos zeltu,
kaster du Guldet paa Jorden, Ofirguldet blandt Bækkenes Sten,
25 Tad tas Visuvarenais tev būs par zeltu un Viņš tev būs par spožu sudrabu.
saa den Almægtige bliver dit Guld, hans Lov dit Sølv,
26 Tad tu par to Visuvareno priecāsies un pacelsi uz Dievu savu vaigu.
ja, da skal du fryde dig over den Almægtige og løfte dit Aasyn til Gud.
27 Tu Viņu piesauksi, un Viņš tevi paklausīs, un tu maksāsi savus solījumus.
Beder du til ham, hører han dig, indfri kan du, hvad du har lovet;
28 Ko tu apņemsies, tas tev notiks, un uz taviem ceļiem spīdēs gaišums.
hvad du sætter dig for, det lykkes, det lysner paa dine Veje;
29 Kad iet uz leju, tad tu saki: uz augšu! Un Viņš izglābs to, kam noskumis vaigs.
thi stolte, hovmodige ydmyger han, men hjælper den, der slaar Øjnene ned;
30 Viņš izpestīs to, kas nav nenoziedzīgs; tavu roku šķīstības dēļ tas taps izpestīts.
han frelser uskyldig Mand; det sker ved hans Hænders Renhed!

< Ījaba 22 >