< Ījaba 21 >
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Entonces Job respondió:
2 Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
Escuchen con atención mis palabras, y que sea esto el consuelo que me den.
3 Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
Tolérenme mientras hablo, y después que hable, búrlense.
4 Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
¿Me quejo ante un hombre? ¿Por qué no se debe impacientar mi espíritu?
5 Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
Mírenme, asómbrense y coloquen la mano sobre su boca.
6 Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
Cuando lo recuerdo me asombro, y el horror estremece mi carne.
7 Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
¿Por qué viven los perversos, envejecen y son poderosos?
8 Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
Sus descendientes se establecen con ellos y ante ellos. Sus hijos están ante ellos.
9 Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
Sus casas están libres de temor. No tienen azote de ʼElohim sobre ellos.
10 Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
Su toro fecunda sin fallar, sus vacas paren y no pierden crías.
11 Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
Sueltan a sus pequeños como manada y sus hijos andan saltando.
12 Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
Cantan al son del tamboril y el arpa. Se regocijan con el sonido de la flauta.
13 Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā. (Sheol )
Sus días transcurren en prosperidad. Con tranquilidad bajan al Seol. (Sheol )
14 Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
Ellos dicen a ʼElohim: Apártate de nosotros. Ni siquiera deseamos el conocimiento de tus caminos.
15 Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
¿Quién es ʼEL-Shadday para que le sirvamos, y de qué nos aprovecha que le supliquemos?
16 (Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
Ciertamente, la prosperidad de ellos no está en sus propias manos. El consejo de los perversos esté lejos de mí.
17 Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
¿Cuántas veces es apagada la lámpara de los perversos, o su calamidad cae sobre ellos, o ʼElohim les reparte destrucción en su ira?
18 Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
¿Son como concha de grano trillado llevada por el viento, y como pasto que arrebata la tormenta?
19 Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
Ustedes dicen: ʼElohim guarda la perversidad del hombre para sus hijos. ¡Que ʼElohim le retribuya para que aprenda!
20 Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
¡Vean sus ojos su ruina, y beba él mismo de la ira de ʼEL-Shadday!
21 Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
Pues después que muera y acabe la cuenta de sus meses, ¿qué le importa su familia?
22 Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
¿Puede alguno enseñar conocimientos a ʼElohim, puesto que Él juzga a los que están en las alturas?
23 Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
Un hombre muere en la plenitud de su vigor, completamente tranquilo y en paz,
24 Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
con las cavidades internas llenas de grasa y la médula de sus huesos bien nutrida.
25 Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
Otro muere con el alma amargada, sin comer jamás con gusto.
26 Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
Juntamente están tendidos en el polvo, y los gusanos los cubren.
27 Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
Ciertamente conozco los pensamientos de ustedes, y sus estratagemas contra mí.
28 Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
Sé que dicen: ¿Dónde está la casa del que era poderoso, y la vivienda en la cual vivían los perversos?
29 Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
¿Por qué no lo preguntan a los viajeros, ni han consultado su respuesta?
30 Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
Porque el perverso es preservado en el día de la calamidad, y se lo excluye del día de la ira.
31 Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
¿Quién le denuncia en la cara su camino? Y lo que hizo, ¿quién se lo retribuye?
32 Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
Porque es conducido al sepulcro, y sobre su tumba se hará vigilancia,
33 Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
y junto a la tumba magnífica se monta guardia. Así, tras él, todo el mundo desfila, y adelante de él, otros sinnúmero.
34 Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
¿Cómo pueden ustedes consolarme con palabras vacías y fútiles, puesto que en sus respuestas solo hay falsedad?