< Ījaba 21 >
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Replicó Job y dijo:
2 Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
“Escuchad bien mis palabras. Que me deis, a lo menos, este consuelo.
3 Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
Toleradme, para que pueda hablar; y cuando haya hablado, podréis burlaros.
4 Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
¿Por ventura me quejo de un hombre? ¿Cómo no ha de impacientarse mi espíritu?
5 Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
Miradme y espantaos, y poned la mano sobre la boca.
6 Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
Yo, de solo pensarlo, tiemblo, y se apodera de mí un escalofrío.
7 Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
¿Cómo es que viven los inicuos, alcanzan muchos años y gran fuerza?
8 Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
Sus hijos viven en su presencia, y sus vástagos ante sus ojos.
9 Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
Sus casas están en paz, sin temer nada, y la vara de Dios no los alcanza.
10 Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
Sus toros son siempre fecundos, sus vacas paren y no abortan.
11 Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
Como manadas de ovejas salen sus pequeñuelos, y sus niños saltan (de gozo).
12 Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
Bailan al son de la pandereta y de la cítara, y se regocijan al son de la flauta.
13 Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā. (Sheol )
Pasan en delicias sus días, y sin darse cuenta bajan al sepulcro. (Sheol )
14 Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
Y, sin embargo, estos dicen a Dios: «Retírate de nosotros, no nos gusta conocer tus caminos.
15 Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
¿Qué es el Todopoderoso para que le sirvamos? ¿Qué ganaremos rogándole?»
16 (Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
¿No está su fortuna en sus manos? ¡Lejos de mí el consejo de los impíos!
17 Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
Pues ¡cuántas veces se apaga la lámpara de los malvados, y viene sobre ellos su destrucción! ¡Y cuántas veces (Dios) en su ira les asigna dolores!
18 Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
Son como hojarasca llevada por el viento, como tamo que arrebata un torbellino.
19 Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
(Dicen) que Dios guarda para los hijos la iniquidad del (padre). ¡Que le castigue a él, para que sepa!
20 Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
¡Vean sus propios ojos su ruina, y beba él mismo la ira del Omnipotente!
21 Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
Pues ¿qué interés puede tener él por el futuro de su casa, cuando se le cortare el número de sus meses?
22 Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
¿Es acaso a Dios, a quien se puede enseñar sabiduría, siendo Él quien juzga a los grandes?
23 Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
Uno muere en su pleno vigor, enteramente feliz y tranquilo,
24 Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
cubiertas sus entrañas de grosura, bien empapada la médula de sus huesos;
25 Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
y; otro muere en amargura de alma, sin haber gozado de los bienes.
26 Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
Pero yacen en el polvo de modo igual, y los cubren los gusanos.
27 Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
Ya conozco vuestros pensamientos, y los planes insidiosos que fraguáis contra mí.
28 Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
Porque decís: «¿Dónde está la casa del opresor? ¿Qué se hizo de la tienda que habitaban los impíos?»
29 Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
¿No habéis preguntado jamás a los que pasan por el camino? Por eso tampoco conocéis lo que os indican:
30 Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
que en el día de la perdición es salvado el impío, y que escapa en el día de la ira.
31 Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
¿Quién le echa en cara su conducta? y por lo que hizo ¿quién lo castiga?
32 Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
Es llevado al sepulcro (con honor), y sobre su túmulo se vela.
33 Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
Leves le son los terrones del valle; y todos siguen en pos de él, así como no tienen número los que van delante de él.
34 Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
¿Cómo pues me consoláis con vanas palabras si vuestras respuestas no son más que perfidia?”