< Ījaba 21 >

1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Porém Jó respondeu, dizendo:
2 Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
Ouvi atentamente minhas palavras, e seja isto vossas consolações.
3 Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
Suportai-me, e eu falarei; e depois de eu ter falado, [então] zombai.
4 Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
Por acaso eu me queixo de algum ser humano? Porém ainda que [assim fosse], por que meu espírito não se angustiaria?
5 Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
Olhai-me, e espantai-vos; e ponde a mão sobre a boca.
6 Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
Pois quando eu me lembro [disto], me assombro, e minha carne é tomada de tremor.
7 Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
Por que razão os perversos vivem, envelhecem, e ainda crescem em poder?
8 Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
Seus filhos progridem com eles diante de seus rostos; e seus descendentes diante de seus olhos.
9 Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
Suas casas têm paz, sem temor, e a vara de Deus não está contra eles.
10 Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
Seus touros procriam, e não falham; suas vacas geram filhotes, e não abortam.
11 Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
Suas crianças saem como um rebanho, e seus filhos saem dançando.
12 Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
Levantam [a voz] ao [som] de tamboril e de harpa e se alegram ao som de flauta.
13 Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā. (Sheol h7585)
Em prosperidade gastam seus dias, e em um momento descem ao Xeol. (Sheol h7585)
14 Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
Assim dizem a Deus: Afasta-te de nós, porque não queremos conhecer teus caminhos.
15 Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
Quem é o Todo-Poderoso, para que o sirvamos? E de que nos aproveitará que oremos a ele?
16 (Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
Eis que sua prosperidade não se deve às mãos deles. Longe de mim esteja o conselho dos perversos!
17 Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
Quantas vezes sucede que a lâmpada dos perversos se apaga, e sua perdição vem sobre eles, [e] Deus em sua ira [lhes] reparte dores?
18 Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
Eles serão como palha diante do vento, como o restos de palha que o turbilhão arrebata.
19 Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
[Vós dizeis]: Deus guarda sua violência para seus filhos. Que [Deus] pague ao próprio [perverso], para que o conheça.
20 Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
Seus olhos vejam sua ruína, e beba da ira do Todo-Poderoso.
21 Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
Pois que interesse teria ele em sua casa depois de si, quando o número for cortado o número de seus meses?
22 Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
Poderia alguém ensinar conhecimento a Deus, que julga [até] os que estão no alto?
23 Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
Alguém morre na sua força plena, estando todo tranquilo e próspero,
24 Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
Seus baldes estando cheios de leite, e o tutano de seus ossos umedecido.
25 Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
Porém outro morre com amargura de alma, nunca tendo experimentado a prosperidade.
26 Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
Juntamente jazem no pó, e os vermes os cobrem.
27 Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
Eis que eu sei vossos pensamentos, e os mais intentos que planejais contra mim.
28 Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
Porque dizeis: Onde está a casa do príncipe?, e: Onde está tenda das moradas dos perversos?
29 Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
Por acaso não perguntastes aos que passam pelo caminho, e não conheceis seus sinais?
30 Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
Que os maus são preservados no dia da destruição, [e] são livrados no dia das fúrias?
31 Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
Quem lhe denunciará seu caminho em sua face? E quem lhe pagará pelo que ele fez?
32 Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
Finalmente ele é levado à sepultura, e no túmulo fazem vigilância.
33 Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
Os torrões do vale lhe são doces; e todos o seguem; e adiante dele estão inúmeros.
34 Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
Como, pois, me consolais em vão, já que vossas em vossas respostas [só] resta falsidade?

< Ījaba 21 >