Ījaba 21
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Respondens autem Iob, dixit:
2 Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
Audite quaeso sermones meos, et agite poenitentiam.
3 Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
Sustinete me, et ego loquar, et post mea, si videbitur, verba ridete.
4 Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
Numquid contra hominem disputatio mea est, ut merito non debeam contristari?
5 Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
Attendite me, et obstupescite, et superponite digitum ori vestro:
6 Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
Et ego quando recordatus fuero, pertimesco, et concutit carnem meam tremor.
7 Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
Quare ergo impii vivunt, sublevati sunt, confortatique divitiis?
8 Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
Semen eorum permanet coram eis, propinquorum turba, et nepotum in conspectu eorum.
9 Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
Domus eorum securae sunt et pacatae, et non est virga Dei super illos.
10 Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
Bos eorum concepit, et non abortivit: vacca peperit, et non est privata foetu suo.
11 Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
Egrediuntur quasi greges parvuli eorum, et infantes eorum exultant lusibus.
12 Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
Tenent tympanum, et citharam, et gaudent ad sonitum organi.
Ducunt in bonis dies suos, et in puncto ad inferna descendunt. (Sheol h7585)
14 Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
Qui dixerunt Deo: Recede a nobis, et scientiam viarum tuarum nolumus.
15 Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
Quis est Omnipotens, ut serviamus ei? et quid nobis prodest si oraverimus illum?
16 (Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
Verumtamen quia non sunt in manu eorum bona sua, consilium impiorum longe sit a me.
17 Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
Quoties lucerna impiorum extinguetur, et superveniet eis inundatio, et dolores dividet furoris sui?
18 Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
Erunt sicut paleae ante faciem venti, et sicut favilla quam turbo dispergit.
19 Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
Deus servabit filiis illius dolorem patris: et cum reddiderit, tunc sciet.
20 Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
Videbunt oculi eius interfectionem suam, et de furore Omnipotentis bibet.
21 Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
Quid enim ad eum pertinet de domo sua post se? et si numerus mensium eius dimidietur?
22 Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
Numquid Deus docebit quispiam scientiam, qui excelsos iudicat?
23 Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
Iste moritur robustus et sanus, dives et felix.
24 Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
Viscera eius plena sunt adipe, et medullis ossa illius irrigantur:
25 Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
Alius vero moritur in amaritudine animae absque ullis opibus:
26 Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
Et tamen simul in pulvere dormient, et vermes operient eos.
27 Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
Certe novi cogitationes vestras, et sententias contra me iniquas.
28 Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
Dicitis enim: Ubi est domus principis? et ubi tabernacula impiorum?
29 Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
Interrogate quemlibet de viatoribus, et haec eadem illum intelligere cognoscetis:
30 Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
Quia in diem perditionis servatur malus, et ad diem furoris ducetur.
31 Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
Quis arguet coram eo viam eius? et quae fecit, quis reddet illi?
32 Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
Ipse ad sepulchra ducetur, et in congerie mortuorum vigilabit.
33 Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
Dulcis fuit glareis Cocyti, et post se omnem hominem trahet, et ante se innumerabiles.
34 Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
Quomodo igitur consolamini me frustra, cum responsio vestra repugnare ostensa sit veritati?
