< Ījaba 21 >
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Ket simmungbat ni Job ket kinunana,
2 Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
“Dinggenyo a nasayaat ti sasaok, ket agbalin koma daytoy a liwliwayo.
3 Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
Palubosandak, ket agsaoak met; kalpasan ti panagsaok, ituloyyo ti pananglaisyo kaniak.
4 Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
Maipapan kaniak, agrirririak kadi iti tao? Apay koma nga awan ti kalintegak a saan a makaanus?
5 Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
Kitaendak ket agsiddaawkayo, ken iyapputyo dayta imayo iti ngiwatyo.
6 Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
No panpanunotek dagiti panagsagsagabak, mariribukanak, ket agbuteng dagiti lasagko.
7 Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
Apay nga agtultuloy nga agbibiag dagiti nadangkes a tattao, a lumakay, ken bumilbileg iti pannakabalin?
8 Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
Agtalinaed dagiti kaputotanda kadakuada kadagiti imatangda, ken agtalinaed dagiti kaputotanda kadagiti matmatada.
9 Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
Natalged dagiti babbalayda manipud iti buteng; awan ti baot ti Dios kadakuada.
10 Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
Agputot dagiti bulog a bakada; saan nga agkurang a mangaramid iti daytoy; mangipasngay dagiti bakada ket saanda a maalisan.
11 Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
Paruarenda dagiti annakda a kas iti arban, ket agsala dagiti annakda.
12 Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
Agkantada a mabuyugan iti pandereta ken arpa ken agragsakda babaen iti aweng ti plauta.
13 Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā. (Sheol )
Busbusenda dagiti al-aldawda iti kinarang-ay, ket siuulimekda a bumaba iti sheol. (Sheol )
14 Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
Ibagada iti Dios, 'Panawandakami ta saanmi a tarigagayan iti aniaman a pannakaammo kadagiti wagwagasmo.
15 Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
Ania aya iti Mannakabalin amin, a rumbeng a dayawenmi isuna? Ania iti pagimbagan a maalami no agkararagkami kenkuana?'
16 (Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
Kitaenyo, saan kadi ng adda kadagiti bukodda nga ima ti kinarang-ay? Awan ti pakainagiak iti pammagbaga dagiti nadangkes a tattao.
17 Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
Kasano kadaras ti pannakaiddep ti pagsilawan dagiti nadangkes a tattao, wenno ti pannakadidigrada? Mamin-ano aya a mapasamak nga iwaras ti Dios dagiti ladingit kadakuada iti pungtotna?
18 Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
Mamin-ano ti panagbalinda a kas iti garami iti sangoanan ti angin wenno kas iti taep nga itay-tayab ti bagio?
19 Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
Kunayo, 'Ikabkabil ti Dios ti biddut ti maysa a tao kadagiti annakna tapno isuda ti mangbayad.' Bay-am a supapakanna daytoy iti bukodna, tapno maammoanna ti nagbasolanna.
20 Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
Bay-am a makita dagiti matana ti bukodna a pakadadaelan, ken bay-am nga inumenna ti pungtot ti Mannakabalin amin.
21 Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
Ta ania ti bibiangna iti pamiliana kalpasan kenkuana inton naputeden dagiti bilang dagiti bulbulanna?
22 Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
Adda kadi ti makaisuro iti pannakaammo ti Dios agsipud ta uk-ukomenna uray dagiti nangangato?
23 Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
Matay ti maysa a tao iti pigsana, a siuulimek ken sinanam-ay.
24 Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
Napno ti bagina iti gatas, ken ti pata dagiti tultulangna ket nabasa ken nasalun-at.
25 Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
Matay ti sabali pay a tao iti kinasaem ti kararua, ti saan a pulos a nakapadas iti aniaman a kinaimbag.
26 Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
Agpadada nga agidda iti tapok; agpadada nga iggesen.
27 Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
Kitaenyo, ammok dagiti panpanunotenyo, ken dagiti wagas a tartarigagayanyo tapno padaksendak.
28 Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
Ta imbagayo, 'Sadino ita ti balay ti prinsipe? Sadino ti tolda a naminsan a naggianan ti nadangkes?'
29 Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
Saanyo pay kadi a pulos a sinaludsod dagiti agdaldaliasat a tattao? Saanyo kadi nga ammo ti pammaneknek nga ibagbagada,
30 Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
a ti nadangkes a tao ket maiyadayo iti aldaw ti didigra, ken maipanaw isuna iti aldaw ti pungtot?
31 Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
Siasino ti mangukomto iti dalan ti nadangkes a tao iti rupana? Siasino ti mangsupapak kenkuana gapu iti inaramidna?
32 Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
Nupay kasta maipanto isuna iti tanem; kankanayonto a bantayan dagiti tattao ti tanemna.
33 Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
Nasam-itto kenkuana dagiti bingbingkol ti tanap; sumurotto dagiti amin a tattao kenkuana, adda ti saan a mabilang a tattao iti sangoananna.
34 Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
Kasano ngarud a liwliwaendak babaen iti awan kaes-eskanna, agsipud ta awan serserbi dagiti sungbatyo no diket kinapalso?”