< Ījaba 21 >
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
约伯回答说:
2 Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
你们要细听我的言语, 就算是你们安慰我。
3 Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
请宽容我,我又要说话; 说了以后,任凭你们嗤笑吧!
4 Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
我岂是向人诉冤? 为何不焦急呢?
5 Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
你们要看着我而惊奇, 用手捂口。
6 Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
我每逢思想,心就惊惶, 浑身战兢。
7 Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
恶人为何存活, 享大寿数,势力强盛呢?
8 Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
他们眼见儿孙, 和他们一同坚立。
9 Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
他们的家宅平安无惧; 神的杖也不加在他们身上。
10 Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
他们的公牛孳生而不断绝; 母牛下犊而不掉胎。
11 Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
他们打发小孩子出去,多如羊群; 他们的儿女踊跃跳舞。
12 Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
他们随着琴鼓歌唱, 又因箫声欢喜。
13 Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā. (Sheol )
他们度日诸事亨通, 转眼下入阴间。 (Sheol )
14 Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
他们对 神说:离开我们吧! 我们不愿晓得你的道。
15 Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
全能者是谁,我们何必事奉他呢? 求告他有什么益处呢?
16 (Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
看哪,他们亨通不在乎自己; 恶人所谋定的离我好远。
17 Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
恶人的灯何尝熄灭? 患难何尝临到他们呢? 神何尝发怒,向他们分散灾祸呢?
18 Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
他们何尝像风前的碎秸, 如暴风刮去的糠秕呢?
19 Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
你们说: 神为恶人的儿女积蓄罪孽; 我说:不如本人受报,好使他亲自知道。
20 Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
愿他亲眼看见自己败亡, 亲自饮全能者的忿怒。
21 Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
他的岁月既尽, 他还顾他本家吗?
22 Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
神既审判那在高位的, 谁能将知识教训他呢?
23 Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
有人至死身体强壮, 尽得平靖安逸;
24 Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
他的奶桶充满, 他的骨髓滋润。
25 Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
有人至死心中痛苦, 终身未尝福乐的滋味;
26 Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
他们一样躺卧在尘土中, 都被虫子遮盖。
27 Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
我知道你们的意思, 并诬害我的计谋。
28 Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
你们说:霸者的房屋在哪里? 恶人住过的帐棚在哪里?
29 Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
你们岂没有询问过路的人吗? 不知道他们所引的证据吗?
30 Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
就是恶人在祸患的日子得存留, 在发怒的日子得逃脱。
31 Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
他所行的,有谁当面给他说明? 他所做的,有谁报应他呢?
32 Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
然而他要被抬到茔地; 并有人看守坟墓。
33 Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
他要以谷中的土块为甘甜; 在他以先去的无数, 在他以后去的更多。
34 Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
你们对答的话中既都错谬, 怎么徒然安慰我呢?