< Ījaba 21 >

1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
約伯回答說:
2 Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
你們且聽一聽我的話! 這也算是你們給我的安慰。
3 Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
請讓我發言,我說完後,任你們笑罵。
4 Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
我豈是抱怨人﹖我失了忍耐,難道沒有理由﹖
5 Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
你們注意聽我,必要吃驚,且要用手堵住口。
6 Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
甚至我一回想,我就恐怖,全身戰慄。
7 Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
惡人為何享受高壽而勢力強大﹖
8 Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
他們在世時,子孫昌盛,親眼看見子子孫孫。
9 Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
他們的住宅平安,無所畏懼,天主的棍杖也不加在他們身上。
10 Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
他們的公牛交尾,無不成功;母牛產子,決無流產。
11 Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
他們使孩子跑出像羊群,子女跳躍如麋鹿。
12 Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
他們伴著手鼓與豎琴歌唱,隨著笛聲歡呼。
13 Tie pavada savas dienas labklājībā, un acumirklī tie iegrimst kapā. (Sheol h7585)
他們幸福地度過天年,平安地降入陰府。 (Sheol h7585)
14 Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
但他們曾向天主說:「離開我們! 我們不願知道你的道路。
15 Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
全能者是誰,竟叫我們事奉他﹖我們祈求他有什麼好處﹖」
16 (Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
看啊! 他們的幸福,豈不在他們掌握中﹖惡人的思想豈不離他很遠﹖
17 Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
惡人的燈有多少次熄滅過﹖災禍有多少次降在他們身上﹖天主何嘗因忿怒而消滅他們﹖
18 Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
使他們好像被風吹的碎湝﹖好像被暴風捲去的糠秕﹖
19 Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
難道天主要向他的兒子討罪債﹖其實應向他本人報復,叫他覺悟!
20 Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
叫他親眼看見自己的毀滅,親自飲下全能者的義怒之杯。
21 Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
他既逝去,他本人的歲月已絕,他的家庭對他還有什麼相干﹖
22 Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
天主既審判天上者,人豈能教給他什麼智識﹖
23 Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
有人到死一無所缺,享盡了平安幸福。
24 Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
他的腰部充滿脂肪,他的骨髓潤澤豐盈;
25 Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
但有人卻至死心靈酸苦,一生毫無福樂;
26 Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
他們卻一同埋於塵土,為蛆蟲所掩蓋。
27 Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
我確知你們的思想,以及對我所籌劃的陰謀。
28 Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
你們要問:「霸王的家在那裏﹖惡人住的帳幕在何處﹖」
29 Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
你們怎麼不問過路的人﹖難道你們不承認他們的證據﹖
30 Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
「惡人在毀滅之日不受害,在憤怒之日會得救。」
31 Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
他的動作,誰敢當面指摘﹖他的行為,誰能報復﹖
32 Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
他最後被抬入墳墓,且親自守護自己的墓地。
33 Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
谷中的土壤,他感覺甘美;眾人都跟他而去,但在他前面的人,更不可勝數。
34 Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
你們為何說空話來安慰我﹖你們的答話顯然只是欺詐!

< Ījaba 21 >