Ījaba 21
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Te phoeiah Job loh a doo tih tih,
2 Klausāties, klausāties manu valodu, un tā mani iepriecinājāt.
Ka ol hnatun, hnatun lamtah te te nangmih kah hloephloeinah om saeh.
3 Paciešaties man runājot, pēc apsmejiet manu valodu.
Ka thui vaengah kai ol he ueh mai lamtah ka thui hnukah nan tamdaeng akhaw.
4 Vai tad es vaidu par cilvēkiem, un kā lai mans prāts nav skumīgs?
Kai khaw ka kohuetnah he hlang hut a? Balae tih ka mueihla loh a ngen pawt mai eh?
5 Skatāties uz mani, tad jūs iztrūcināsities un liksiet roku uz muti.
Kai taengla a mael vaengah hal tih a kut neh a ka te a puei.
6 Kad es to pieminu, tad es iztrūkstos, un šaušalas pārņem manu miesu.
Ka poek bal vaengah ka let tih ka pumsa he tuennah loh a tuuk.
7 Kāpēc bezdievīgi paliek dzīvi, top veci, un vareni spēkā?
Halang rhoek tah haimo la a hing uh akhaw balae tih tatthai la a len uh.
8 Viņu sēkla pastāv viņu priekšā līdz ar viņiem, un viņu bērni priekš viņu acīm.
A mikhmuh kah a tiingan rhoek neh a mikhmuh kah a cadil cahma khaw amih taengah a cikngae sak.
9 Viņu namam ir miers bez bailēm, un Dieva rīkste nenāk pār tiem.
Amih im khaw birhihnah lamloh ngaimongnah la om tih Pathen kah conghol loh amih soah cuk thil pawh.
10 Viņa vērsis aplec un nepaliek bez augļiem, viņa govs vedās un neizmetās.
A vaito a pil vaengah a vaito a pom khaw tuei pawt tih thangyah tlaih pawh.
11 Savus bērnus tie izlaiž kā avju pulku, un viņu puikas lēkā.
A casenca rhoek te boiva bangla a hlah uh tih a camoe rhoek loh soipet uh.
12 Tie ir līksmi ar bungām un koklēm un priecājās ar stabules skaņu.
Kamrhing neh rhotoeng te a phueih uh tih phavi ol neh a kohoe uh.
Amamih vaengkah tue then khuiah muei uh tih hmawn uh. Mikhaptok ah saelkhui la ael uh. (Sheol h7585)
14 Taču tie sacījuši uz Dievu: Nost no mums, jo Tavus ceļus mēs negribam atzīt.
Tedae Pathen taengah, “Kaimih taeng lamloh nong laeh. Na longpuei ming ham ka ngaih uh moenih.
15 Kas ir tas Visuvarenais, ka mēs tam kalpotu, un kāds labums mums atlec, ka to piesauktu?
Anih taengah thothueng ham khaw unim tlungthang? A taengah n'cuuk uh ham khaw balae a hoeikhang eh?” a ti uh.
16 (Bet) redzi, viņu labums nestāv viņu rokā; tādēļ bezdievīgo padoms lai ir tālu nost no manis.
Amih kah thennah khaw amamih kut ah om pawt lah ko ke. Halang rhoek kah cilsuep te kai lamloh lakhla saeh.
17 Cikkārt tad izdziest bezdievīgo gaišums, un posts tiem uznāk, ka Dievs (tiem) liek valgus Savā dusmībā?
Halang rhoek kah hmaithoi tah metlam khaw thi tih amamih kah rhainah amamih soah a thoeng pah. A thintoek neh a rhilong a suem pah.
18 Ka tie ir kā rugāji priekš vēja un kā pelus, ko vētra aizrauj.
Khohli hmai ah cangkong bangla om uh tih cangkik bangla cangpalam loh a khuen.
19 Dievs pataupot viņa nelaimi uz viņa bērniem. Lai Viņš to viņam pašam atmaksā, ka pats to mana.
Pathen loh a ca rhoek ham a khoem coeng. A boethae te amah taengah thuung saeh lamtah ming saeh.
20 Viņa paša acis lai redz savu postu, un pats lai dzer no tā Visuvarenā bardzības.
A sitlohthamlam te a mik, a mik ah tueng saeh lamtah tlungthang kah kosi te mam sak saeh.
21 Jo kādas tam bēdas par savu namu, kad paša vairs nav, kad viņa mēnešu skaits ir beigts.
A hnukah a imkhui ham a kongaih te balae? A hla kah a tarhing khaw bawt coeng.
22 Kas mācītu saprašanu Dievam, kas arī tos augstos tiesā?
Pathen te mingnah a tukkil a? Amah he pomsang tih lai a tloek.
23 Viens nomirst pilnā spēkā visā mierā un laimē;
A cungkuem dongah bidipbisok tih thayoeituipan la amah kah thincaknah rhuhrhong neh aka duek he,
24 Viņa trauki ir pilni piena, un viņa kauli ir tauki no smadzenēm.
A rhangsuk khaw suktui buem tih a rhuh hliing khaw sulpuem.
25 Cits atkal mirst ar rūgtu dvēseli un nekad nav baudījis labuma.
Hinglu khahing la duek tih hnothen aka ca pawt he khaw,
26 Tie kopā guļ pīšļos, un abus tārpi apklāj.
laipi khuiah rhenten yalh tih a rhit loh a soah a yol.
27 Redzi, es zinu jūsu domas un jūsu gudrību, ar ko jūs mani gribat nomākt.
Nangmih kah kopoek ka ming phoeiah tangkhuepnah neh kai soah nan hul ni te.
28 Jo jūs sakāt: kur ir tā varenā nams, un kur to bezdievīgo telts un dzīve?
“Hlangcong im te menim? Halang tolhmuen kah dap te menim?” na ti uh.
29 Vai neesat vaicājuši, kas tālus ceļus gājuši; vai nezināt, ko tie stāsta?
Longpuei aka poeng rhoek te na dawt uh pawt tih amih kah miknoek khaw na hmat uh pawt nim?
30 Ka ļaunais glābjās nelaimes dienā, un bardzības dienā tie top pasargāti.
Rhainah khohnin lamloh boethae te a tuem tih thinpom khohnin lamloh a khuen te ta.
31 Kas viņam acīs pārmetīs viņa ceļu, kas viņu sodīs, kad tas ko dara?
A khoboe te a mikhmuh ah aka phoe pah te unim? A saii bangla a taengah aka thuung te unim?
32 Ar godu viņš top pavadīts kapā, un kaps tam stāv par dzīvu piemiņu.
Anih khaw phuel la a khuen vaengah laivuei ni a hak thil.
33 Kapa smiltis ir viņam vieglas, un visi cilvēki iet viņam pakaļ, kā tie priekš viņa bijuši bez skaita.
Anih ham soklong kah dikmuh khaw tui. Anih hnuk te hlang boeih loh a thoelh tih anih hmai kah hlangmi tae lek pawh.
34 Kā tad jūs mani tik velti iepriecinājat? Jūsu atbildes ir un paliek blēņas.
Te dongah balae tih a honghi la kai he nan hloep uh? Nangmih kah taikhaih khaw boekoeknah la cul coeng,” a ti.
