Ījaba 20
1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
Entonces Sofar naamatita tomó la palabra y dijo:
2 Uz to manas sirds domas mani spiež atbildēt, un es nevaru valdīties.
“Por eso mis pensamientos me sugieren una respuesta, y a eso me mueve mi interior.
3 Es dzirdu pārmācīšanu sev par kaunu, bet mans gars savā gudrībā zinās atbildēt.
He oído la reprensión con que me insultas, mas el espíritu que tengo me impulsa a responder según mi saber.
4 Vai tu nezini, ka mūžam tā bijis, kamēr Dievs cilvēkus licis virs zemes,
¿No sabes tú, que desde siempre, desde que hay hombre sobre la tierra,
5 Ka bezdievīgo lielība ilgi nepastāv, un ka blēdnieka prieks paliek tik acumirkli?
el gozo de los malos es breve, y la alegría del impío un instante?
6 Jebšu viņa greznība uzkāptu līdz debesīm, un viņa galva sniegtu līdz padebešiem,
Aunque su arrogancia alcance hasta el cielo, y su cabeza toque las nubes,
7 Taču kā viņa sūds viņš mūžam zudīs; kas viņu redzējuši, tie sacīs: kur viņš ir?
como su estiércol, para siempre perecerá; los que le vieron, dirán: «¿Dónde está?»
8 Viņš aizskries kā sapnis, ka to nevarēs atrast, un pazudīs kā parādīšana naktī.
Como un sueño volará, y no lo hallarán; desaparecerá cual visión nocturna.
9 Acs, kas viņu redzējusi, to vairs neredzēs, un viņa vieta to vairs neieraudzīs.
El ojo que le vio no le verá más, no verá otra vez su lugar.
10 Viņa bērni pielabināsies pie nabagiem, un viņa roka dos atpakaļ viņa mantu.
Sus hijos andarán pidiendo el favor de los pobres, y sus manos restituirán su riqueza.
11 Viņa kauli bija pilni jaunības spēka, bet apgulsies ar viņu pīšļos.
Sus huesos llenos aún de juvenil vigor, yacerán con él en el polvo.
12 Jebšu blēdība bijusi salda viņa mutei, un viņš to slēpis apakš savas mēles,
Por dulce que sea el mal en su boca, y por más que lo oculte bajo su lengua,
13 Un viņš to mīlējis un nepametis, bet to paturējis savā mutē:
si lo saborea y no lo suelta, si lo retiene en su paladar,
14 Taču viņa barība pārvērtīsies viņa iekšās, par odžu žultīm tā būs iekš viņa.
su manjar se convierte en sus entrañas, hiel de áspid se volverá en su interior.
15 Mantu, ko ierijis, viņš atkal izvems, un Dievs to izgrūdīs viņam no vēdera.
Se tragó riquezas, pero las vomitará; Dios se las arrancará de su vientre.
16 Odžu žultis viņš zīdīs, glodeņu dzelonis viņu nokaus.
Chupará veneno de áspides, y la lengua de la víbora le matará.
17 Viņš neredzēs upes, kas ielejās tek no medus un piena.
Jamás verá los arroyos, los ríos, los torrentes de miel y de leche.
18 Viņš gan strādās, bet to atdos un no tā nebaudīs; cik viņš arī neiemantos, prieka tam nebūs.
Devolverá lo que ganó, y no se lo tragará; será como riqueza prestada, en que no se puede gozar.
19 Jo viņš nospaidījis un atstājis nabagus, namus viņš laupījis, bet tos neuzcels.
Por cuanto oprimió y desamparó al pobre, robó casas que no había edificado,
20 Jo viņa kuņģis nebija pildāms, viņš neizglābsies caur savu mantu.
y no se hartó su vientre, por eso no salvará nada de lo que tanto le gusta.
21 Viņa rīklei nekas neizmuka, tādēļ viņa labums nepastāvēs.
Nada escapaba a su voracidad, por eso no durará su prosperidad.
22 Pašā bagātā pilnībā viņam būs bēdas, visu apbēdināto roka nāks viņam virsū.
En medio de toda su abundancia le sobrevendrá la estrechez; toda clase de penas le alcanzará.
23 Un notiks, lai viņa kuņģis top pilns, tad (Dievs) uz viņu sūtīs savas bardzības karstumu un uz viņu liks lītin līt, lai to rij.
Cuando se pone a llenarse el vientre, (Dios) le manda el furor de su ira, y hará llover sobre él su castigo.
24 Viņš bēgs no dzelzs bruņām, un vara stops viņam izšaus cauri.
Si huye de las armas de hierro, le traspasará el arco de bronce.
25 Viņš izvelk un no viņa miesām nāk ārā, no viņa žultīm spīdoša dzelzs, un nāves šausmas viņu pārņem.
Se saca (la flecha), y sale de su cuerpo, se la arranca de su hiel cual hierro resplandeciente, y vienen sobre él los terrores;
26 Visāda tumsība apklās viņa krājumu, neuzpūsts uguns viņu aprīs, un nomaitās to atlikumu viņa dzīvoklī.
una noche oscura traga sus tesoros, le consumirá fuego no encendido (por hombre); devorará cuanto quedare en su tienda.
27 Debess viņa noziegumu darīs zināmu, un zeme celsies pret viņu.
El cielo descubrirá su iniquidad, y la tierra se levantará contra él.
28 Viņa nama krājums aizies, viņam izšķīdīs Dieva dusmības dienā.
La riqueza de su casa desaparecerá, será desparramada en el día de Su ira.
29 Šī ir bezdievīga cilvēka daļa no Dieva, un viņa nospriesta mantība no tā stiprā Dieva.
Tal es la suerte que Dios al impío tiene reservada, y la herencia que Dios le ha asignado.”
