Ījaba 20
1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:
Respondens autem Sophar Naamathites, dixit:
2 Uz to manas sirds domas mani spiež atbildēt, un es nevaru valdīties.
Idcirco cogitationes meae variae succedunt sibi, et mens in diversa rapitur.
3 Es dzirdu pārmācīšanu sev par kaunu, bet mans gars savā gudrībā zinās atbildēt.
Doctrinam, qua me arguis, audiam, et spiritus intelligentiae meae respondebit mihi.
4 Vai tu nezini, ka mūžam tā bijis, kamēr Dievs cilvēkus licis virs zemes,
Hoc scio a principio, ex quo positus est homo super terram,
5 Ka bezdievīgo lielība ilgi nepastāv, un ka blēdnieka prieks paliek tik acumirkli?
Quod laus impiorum brevis sit, et gaudium hypocritae ad instar puncti.
6 Jebšu viņa greznība uzkāptu līdz debesīm, un viņa galva sniegtu līdz padebešiem,
Si ascenderit usque ad caelum superbia eius, et caput eius nubes tetigerit:
7 Taču kā viņa sūds viņš mūžam zudīs; kas viņu redzējuši, tie sacīs: kur viņš ir?
Quasi sterquilinium in fine perdetur: et qui eum viderant, dicent: Ubi est?
8 Viņš aizskries kā sapnis, ka to nevarēs atrast, un pazudīs kā parādīšana naktī.
Velut somnium avolans non invenietur, transiet sicut visio nocturna.
9 Acs, kas viņu redzējusi, to vairs neredzēs, un viņa vieta to vairs neieraudzīs.
Oculus, qui eum viderat, non videbit, neque ultra intuebitur eum locus suus.
10 Viņa bērni pielabināsies pie nabagiem, un viņa roka dos atpakaļ viņa mantu.
Filii eius atterentur egestate, et manus illius reddent ei dolorem suum.
11 Viņa kauli bija pilni jaunības spēka, bet apgulsies ar viņu pīšļos.
Ossa eius implebuntur vitiis adolescentiae eius, et cum eo in pulvere dormient.
12 Jebšu blēdība bijusi salda viņa mutei, un viņš to slēpis apakš savas mēles,
Cum enim dulce fuerit in ore eius malum, abscondet illud sub lingua sua.
13 Un viņš to mīlējis un nepametis, bet to paturējis savā mutē:
Parcet illi, et non derelinquet illud, et celabit in gutture suo.
14 Taču viņa barība pārvērtīsies viņa iekšās, par odžu žultīm tā būs iekš viņa.
Panis eius in utero illius vertetur in fel aspidum intrinsecus.
15 Mantu, ko ierijis, viņš atkal izvems, un Dievs to izgrūdīs viņam no vēdera.
Divitias, quas devoravit, evomet, et de ventre illius extrahet eas Deus.
16 Odžu žultis viņš zīdīs, glodeņu dzelonis viņu nokaus.
Caput aspidum suget, et occidet eum lingua viperae.
17 Viņš neredzēs upes, kas ielejās tek no medus un piena.
(Non videat rivulos fluminis, torrentes mellis, et butyri.)
18 Viņš gan strādās, bet to atdos un no tā nebaudīs; cik viņš arī neiemantos, prieka tam nebūs.
Luet quae fecit omnia, nec tamen consumetur: iuxta multitudinem adinventionum suarum, sic et sustinebit.
19 Jo viņš nospaidījis un atstājis nabagus, namus viņš laupījis, bet tos neuzcels.
Quoniam confringens nudavit pauperes: domum rapuit, et non aedificavit eam.
20 Jo viņa kuņģis nebija pildāms, viņš neizglābsies caur savu mantu.
Nec est satiatus venter eius: et cum habuerit quae concupierat, possidere non poterit.
21 Viņa rīklei nekas neizmuka, tādēļ viņa labums nepastāvēs.
Non remansit de cibo eius, et propterea nihil permanebit de bonis eius.
22 Pašā bagātā pilnībā viņam būs bēdas, visu apbēdināto roka nāks viņam virsū.
Cum satiatus fuerit, arctabitur, aestuabit, et omnis dolor irruet super eum.
23 Un notiks, lai viņa kuņģis top pilns, tad (Dievs) uz viņu sūtīs savas bardzības karstumu un uz viņu liks lītin līt, lai to rij.
Utinam impleatur venter eius, ut emittat in eum iram furoris sui, et pluat super illum bellum suum.
24 Viņš bēgs no dzelzs bruņām, un vara stops viņam izšaus cauri.
Fugiet arma ferrea, et irruet in arcum aereum.
25 Viņš izvelk un no viņa miesām nāk ārā, no viņa žultīm spīdoša dzelzs, un nāves šausmas viņu pārņem.
Gladius eductus, et egrediens de vagina sua, et fulgurans in amaritudine sua: vadent, et venient super eum horribiles.
26 Visāda tumsība apklās viņa krājumu, neuzpūsts uguns viņu aprīs, un nomaitās to atlikumu viņa dzīvoklī.
Omnes tenebrae absconditae sunt in occultis eius: devorabit eum ignis, qui non succenditur, affligetur relictus in tabernaculo suo.
27 Debess viņa noziegumu darīs zināmu, un zeme celsies pret viņu.
Revelabunt caeli iniquitatem eius, et terra consurget adversus eum.
28 Viņa nama krājums aizies, viņam izšķīdīs Dieva dusmības dienā.
Apertum erit germen domus illius, detrahetur in die furoris Dei.
29 Šī ir bezdievīga cilvēka daļa no Dieva, un viņa nospriesta mantība no tā stiprā Dieva.
Haec est pars hominis impii a Deo, et hereditas verborum eius a Domino.
