Ījaba 20

1 Tad Cofars no Naēmas atbildēja un sacīja:

Hagi anante Na'ama kumateti ne' Sofari'a amanage huno Jopuna kenona hunte'ne,

2 Uz to manas sirds domas mani spiež atbildēt, un es nevaru valdīties.

Nanekema hana nanekemo'a, antahintahinifina knarera osutfa hige'na keka'arera ke nona'a hu'zahue.

3 Es dzirdu pārmācīšanu sev par kaunu, bet mans gars savā gudrībā zinās atbildēt.

Kagrama nazeri havizahu nanekema hana nanekemo'a, tusiza huno nagaze eri namige'na, nagu'areti hu'na keka'arera kenona hugante'za hue.

4 Vai tu nezini, ka mūžam tā bijis, kamēr Dievs cilvēkus licis virs zemes,

Hanki ese agafare'ma vahe'ma zamazeri fore hige'za ama mopafima mani'za e'za, amare'ma ehanati'naza vahete'ma fore hu'nea zana kagra ontahi'nano,

5 Ka bezdievīgo lielība ilgi nepastāv, un ka blēdnieka prieks paliek tik acumirkli?

kefo zamavu'zmava'ma nehaza vahe'mo'za zazatera musena nosage'za, Anumzamofo avu'ava'ma nosaza vahe'mo'za musena nehazanagi, zazatera menora novie.

6 Jebšu viņa greznība uzkāptu līdz debesīm, un viņa galva sniegtu līdz padebešiem,

Zamavufga rama hu'zazmimo'ene hihamu zmimo'a amename monarega marenerigeno, zamasenimo'a hampo avako hu'ne.

7 Taču kā viņa sūds viņš mūžam zudīs; kas viņu redzējuši, tie sacīs: kur viņš ir?

Hianagi rifama retrageno'ma fananema hiaza hu'za fanane hugahaze. Hanki zamage'za antahi'zama hu'naza vahe'mo'za anage hugahaze, zamagra iga mani'naze? hu'za hugahaze.

8 Viņš aizskries kā sapnis, ka to nevarēs atrast, un pazudīs kā parādīšana naktī.

Zamagra ava'nafi vahekna hu'za hare'za fanane hugahaze. Hagi vahe'mo'za avanagnaza ke'naza zamo fanane hiankna hu'za ana vahe'mo'za fanane hugahaze.

9 Acs, kas viņu redzējusi, to vairs neredzēs, un viņa vieta to vairs neieraudzīs.

Hanki ko'ma zamage'naza vahe'mo'za ru'enena nozmagesageno, naga'zmimozanena ozmagegahaze.

10 Viņa bērni pielabināsies pie nabagiem, un viņa roka dos atpakaļ viņa mantu.

Hanki ana vahe'mofo mofavrezmimo'za, zamunte omne vahe'ma zamazama hanagura memea hugahaze. Na'ankure zmafahe'zama zamunte omne vahe'mokizmi fenoma musufama eri'naza zantamina, zamagra'a zamazampinti ete zami'za vano hugahaze.

11 Viņa kauli bija pilni jaunības spēka, bet apgulsies ar viņu pīšļos.

Hihamu'a me'nenigeno kasefa vahe manigahianagi, ana hihamu hankave'ane frino kugusopafi masegahie.

12 Jebšu blēdība bijusi salda viņa mutei, un viņš to slēpis apakš savas mēles,

Zamagra kefo avu'ava'ma nehaza zamo'a tusi haga zamavesige'za tima'a aru'za nene'za, zamagefunaretira hune hane nehaze.

13 Un viņš to mīlējis un nepametis, bet to paturējis savā mutē:

Ana kefo avu'ava zana notrazanki zamagipi haninkofite'za nemanize.

14 Taču viņa barība pārvērtīsies viņa iekšās, par odžu žultīm tā būs iekš viņa.

Hianagi ana ne'zamo'a aka ome hanigeno, zamarimpafina ha osifavemofo avu'ataga zankna ome hugahie.

15 Mantu, ko ierijis, viņš atkal izvems, un Dievs to izgrūdīs viņam no vēdera.

E'ina hinke'za fenoma asagahu nakri'naza zana Anumzamo'a atre'nigeno zamarimpafina omnegosianki, amu'ma atitreaza huno eri atregahie.

16 Odžu žultis viņš zīdīs, glodeņu dzelonis viņu nokaus.

Hanki ana vahe'mo'za osifa'vemofo avuatga zama'a anivazu hu'za nenesageno, ha' osifavemo zamaprisige'za frigahaze.

17 Viņš neredzēs upes, kas ielejās tek no medus un piena.

Ana hanige'za ru'enena olivi masavena nege, bulimakamofo amirine, tume rima'anena nene'za musena osugahaze.

18 Viņš gan strādās, bet to atdos un no tā nebaudīs; cik viņš arī neiemantos, prieka tam nebūs.

Hanki eri'zama maraguzati'za eri'za erifore'ma hu'naza zantamina zamunte omne vahe zaminageno maraguzati'za eri'zama eri'naza zamo'a amnezankna hugahie.

19 Jo viņš nospaidījis un atstājis nabagus, namus viņš laupījis, bet tos neuzcels.

Na'ankure zamagra zamunte omne vahetmina, rezmatga hu'za zamagra onki'naza none fenozmine eri'naze.

20 Jo viņa kuņģis nebija pildāms, viņš neizglābsies caur savu mantu.

Zamagragukema antahi vahe'mo'za maka'zana ante'nazanagi, ru'enema maka'zama erisaza zankuke nehaze. Hanki rama'a zantmima antesaza zanku antahintahi hugahazanagi, ana zantamina ontegahaze.

21 Viņa rīklei nekas neizmuka, tādēļ viņa labums nepastāvēs.

Hagi ne'zama neneno'a magore huno negenora notreankino, fenozamimo'a zazatera omneno haviza hugahie.

22 Pašā bagātā pilnībā viņam būs bēdas, visu apbēdināto roka nāks viņam virsū.

Hanki rama'a fenoza antegahazanagi, hazenkefi ufre'za knazampina maniza vugahaze.

23 Un notiks, lai viņa kuņģis top pilns, tad (Dievs) uz viņu sūtīs savas bardzības karstumu un uz viņu liks lītin līt, lai to rij.

Hanki e'inahukna vahera Anumzamo'a arimpafina hazenkeza eri avitenenteno tusi arimpa ahenteno hazenkea amigahie.

24 Viņš bēgs no dzelzs bruņām, un vara stops viņam izšaus cauri.

Hanki ainireti'ma tro'ma hu'nesaza ha'zanku koro hu'za fregahazanagi, bronsire kevenuti zamahegahaze.

25 Viņš izvelk un no viņa miesām nāk ārā, no viņa žultīm spīdoša dzelzs, un nāves šausmas viņu pārņem.

Hanki ana kevenu'ma ahe taponesigeno amagenafinti'ma ruraponenkeno'a, keve agonare'ma koramo'ma hanigeno kesuno'a tusi agogogu hugahie.

26 Visāda tumsība apklās viņa krājumu, neuzpūsts uguns viņu aprīs, un nomaitās to atlikumu viņa dzīvoklī.

Hanki maka zago fenozmia hanimpi fanene hanigeno, mago'ama mesia fenozmine seli nozmi'nena tusi'a tevemo hagana hagana huno te fanene hugahie.

27 Debess viņa noziegumu darīs zināmu, un zeme celsies pret viņu.

Monamo'a kefozazmia eriama nehinkeno, mopamo'a maka zama hu'naza zana huama huzmantegahie.

28 Viņa nama krājums aizies, viņam izšķīdīs Dieva dusmības dienā.

Hanki ana vahe'mokizmi none fenozazminena tihageno erino nevanigeno, Anumzamofo arimpahe zamo'a tihageankna huno zamavareno vugahie.

29 Šī ir bezdievīga cilvēka daļa no Dieva, un viņa nospriesta mantība no tā stiprā Dieva.

Anumzamo'a kefo avu'ava'ma nehaza vahera e'ina huno zamahe fanane hugahie. Hagi kefo avu'ava'ma nehaza vahetmimofo mizama Anumzamo'ma havi miza erigahazema huno'ma huhampri zmante'nea mizana e'ina hu'za erigahaze.