Ījaba 19
1 Bet Ījabs atbildēja un sacīja:
Så tog Job til Orde og svarede:
2 Cik ilgi jūs manu dvēseli bēdināsiet un mani mocīsiet ar vārdiem?
"Hvor længe vil I krænke min Sjæl og slå mig sønder med Ord?
3 Jūs gan desmitkārt mani likuši kaunā un nekaunaties mani tā nomākt.
I håner mig nu for tiende Gang, mishandler mig uden Skam.
4 Un ja es tiešām esmu maldījies, tad tā maldīšanās ir mana.
Har jeg da virkelig fejlet, hænger der Fejl ved mig?
5 Vai tad jums tiešām tā bija lielīties pret mani un pierādīt manu kaunu?
Eller gør I jer store imod mig og revser mig ved at smæde?
6 Ņemiet jel vērā, kā Dievs mani lauzis un mani apvaldzinājis ar Savu tīklu.
Så vid da, at Gud har bøjet min Ret, omspændt mig med sit Net.
7 Redzi, es brēcu par varas darbu, bet man neatbild; es kliedzu pēc palīga, bet tiesas nav.
Se, jeg skriger: Vold! men får ikke Svar, råber om Hjælp, der er ingen Ret.
8 Manam ceļam Viņš licis šķēršļus, ka netieku uz priekšu, un uz manām tekām Viņš licis tumsību.
Han spærred min Vej, jeg kom ikke frem, han hylled mine Stier i Mørke;
9 Manu godu Viņš man novilcis un atņēmis manas galvas kroni.
han klædte mig af for min Ære, berøved mit Hoved Kronen,
10 Viņš mani nopostījis visapkārt, ka eju bojā, un manu cerību Viņš izsakņojis kā koku.
brød mig ned overalt, så jeg må bort, oprykked mit Håb som Træet;
11 Viņš iededzinājis Savu bardzību pret mani un mani tur kā Savu ienaidnieku.
hans Vrede blussede mod mig, han regner mig for sin Fjende;
12 Viņa kara spēki sanākuši kopā un pret mani taisījuši savu ceļu un apmetuši lēģeri ap manu dzīvokli.
samlede rykker hans Flokke frem og bryder sig Vej imod mig, de lejrer sig om mit Telt.
13 Manus brāļus viņš atšķīris tālu no manis, un mani draugi man palikuši visai sveši.
Mine Brødre har fjernet sig fra mig, Venner er fremmede for mig,
14 Mani tuvinieki atstājās, un mani draugi mani aizmirst.
mine nærmeste og Hendinge holder sig fra mig, de, der er i mit Hus, har glemt mig;
15 Mana saime un manas kalpones tur mani par svešinieku, un es esmu kā svešs viņu acīs.
mine Piger regner mig for en fremmed, vildfremmed er jeg i deres Øjne;
16 Es saucu savu kalpu, bet tas neatbild, tas man mīļi jālūdzās ar savu muti.
ej svarer min Træl, når jeg kalder, jeg må trygle ham med min Mund;
17 Mana dvaša riebj manai sievai, un mana smaka manas mātes bērniem.
ved min Ånde væmmes min Hustru, mine egne Brødre er jeg en Stank;
18 Pat puikas mani nicina; kad es ceļos, tad tie man runā pretim.
selv Drenge agter mig ringe, når jeg reljser mig, taler de mod mig;
19 Visi mani uzticamie draugi mani tur par negantību, un ko es mīlējis, tie ir griezušies pret mani.
Standsfælleræmmes til Hobe ved mig, de, jeg elskede, vender sig mod mig.
20 Mani kauli līp pie manas ādas un pie manas miesas, un maniem zobiem āda vien atliek.
Benene hænger fast ved min Hud, med Kødet i Tænderne slap jeg bort.
21 Apžēlojaties par mani, apžēlojaties par mani, mani draugi! Jo Dieva roka mani aizskārusi.
Nåde, mine Venner, Nåde, thi Guds Hånd har rørt mig!
22 Kāpēc jūs mani vajājat, kā tas stiprais Dievs, un no manas miesas nevarat pieēsties?
Hvi forfølger og I mig som Gud og mættes ej af mit Kød?
23 Ak kaut mani vārdi taptu sarakstīti, ak kaut tie taptu iezīmēti grāmatā!
Ak, gid mine Ord blev skrevet op, blev tegnet op i en Bog,
24 Kaut tie ar dzelzs kaltu un svinu par mūžīgu piemiņu taptu iecirsti akmenī.
med Griffel af Jern, med Bly indristet i Hlippen for evigt!
25 Bet es zinu, ka mans Pestītājs dzīvs, un pēcgalā Viņš celsies pār pīšļiem.
Men jeg ved, at min Løser lever, over Støvet vil en Forsvarer stå frem.
26 Un kad mana āda, kas tā sasista, vairs nebūs, tad vaļā no savas miesas es skatīšu Dievu.
Når min sønderslidte Hud er borte, skal jeg ud fra mit Kød skue Gud,
27 Tiešām, es Viņu sev skatīšu, un manas acis Viņu redzēs, un nebūs svešs. - Mana sirds iekš manis ilgojās.
hvem jeg skal se på min Side; ham skal mine Øjne se, ingen fremmed! Mine Nyrer forgår i mit Indre!
28 Kad jūs sakāt: Kā mēs to vajāsim? Un ka tā vaina pie manis atrasta:
Når I siger: "Hor vi skal forfølge ham, Sagens Rod vil vi udfinde hos ham!"
29 Tad bīstaties no zobena; jo zobens ir tā bardzība par noziegumiem, lai jūs atzīstat, ka ir sodība.
så tag jer i Vare for Sværdet; thi Vrede rammer de lovløse, at I skal kende, der kommer en Dom!
