< Ījaba 18 >

1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
Shuxaliq Bildad jawaben mundaq dédi: —
2 Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
Sendek ademler qachan’ghiche mundaq sözlerni toxtatmaysiler? Siler obdan oylap béqinglar, andin biz söz qilimiz.
3 Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
Biz némishqa silerning aldinglarda haywanlar hésablinimiz? Némishqa aldinglarda exmeq tonulimiz?
4 Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
Hey özüngning ghezipide özüngni yirtquchi, séni depla yer-zémin tashliwétilemdu?! Tagh-tashlar öz ornidin kötürülüp kétemdu?!
5 Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
Qandaqla bolmisun, yaman ademning chirighi öchürülidu, Uning ot-uchqunliri yalqunlimaydu.
6 Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
Chédiridiki nur qarangghuluqqa aylinidu, Uning üstige asqan chirighi öchürülidu.
7 Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
Uning mezmut qedemliri qisilidu, Özining nesihetliri özini mollaq atquzidu.
8 Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
Chünki öz putliri özini torgha ewetidu, U del torning üstige desseydighan bolidu.
9 Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
Qiltaq uni tapinidin iliwalidu, Tuzaq uni tutuwalidu.
10 Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
Yerde uni kütidighan yoshurun arghamcha bar, Yolida uni tutmaqchi bolghan bir qapqan bar.
11 Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
Uni her tereptin wehimiler bésip qorqitiwatidu, Hem ular uni iz qoghlap qoghlawatidu.
12 Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
Maghdurini acharchiliq yep tügetti; Palaket uning yénida paylap yüridu.
13 Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
Ölümning chong balisi uning térisini yewatidu; Uning ezalirini shoraydu.
14 Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
U öz chédiridiki amanliqtin yulup tashlinidu, [Ölümning tunjisi] uni «wehimilerning padishahi»ning aldigha yalap apiridu.
15 Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
Öyidikiler emes, belki bashqilar uning chédirida turidu; Turalghusining üstige günggürt yaghdurulidu.
16 No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
Uning yiltizi tégidin qurutulidu; Üstidiki shaxliri késilidu.
17 Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
Uning eslimisimu yer yüzidikilerning ésidin kötürülüp kétidu, Sirtlarda uning nam-abruyi qalmaydu.
18 No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
U yoruqluqtin qarangghuluqqa qoghliwétilgen bolup, Bu dunyadin heydiwétilidu.
19 Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
El-yurtta héchqandaq perzentliri yaki ewladliri qalmaydu, U musapir bolup turghan yerlerdimu nesli qalmaydu.
20 Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
Uningdin kéyinkiler uning künige qarap alaqzade bolidu, Xuddi aldinqilarmu chöchüp ketkendek.
21 Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.
Mana, qebih ademning makanliri shübhisiz shundaq, Tengrini tonumaydighan kishiningmu orni choqum shundaqtur.

< Ījaba 18 >