Ījaba 18
1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
Respondens autem Baldad Suhites, dixit:
2 Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
Usque ad quem finem verba jactabitis? intelligite prius, et sic loquamur.
3 Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
Quare reputati sumus ut jumenta, et sorduimus coram vobis?
4 Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
Qui perdis animam tuam in furore tuo, numquid propter te derelinquetur terra, et transferentur rupes de loco suo?
5 Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
Nonne lux impii extinguetur, nec splendebit flamma ignis ejus?
6 Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
Lux obtenebrescet in tabernaculo illius, et lucerna quæ super eum est extinguetur.
7 Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
Arctabuntur gressus virtutis ejus, et præcipitabit eum consilium suum.
8 Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
Immisit enim in rete pedes suos, et in maculis ejus ambulat.
9 Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
Tenebitur planta illius laqueo, et exardescet contra eum sitis.
10 Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
Abscondita est in terra pedica ejus, et decipula illius super semitam.
11 Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
Undique terrebunt eum formidines, et involvent pedes ejus.
12 Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
Attenuetur fame robur ejus, et inedia invadat costas illius.
13 Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
Devoret pulchritudinem cutis ejus; consumat brachia illius primogenita mors.
14 Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
Avellatur de tabernaculo suo fiducia ejus, et calcet super eum, quasi rex, interitus.
15 Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
Habitent in tabernaculo illius socii ejus qui non est; aspergatur in tabernaculo ejus sulphur.
16 No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
Deorsum radices ejus siccentur: sursum autem atteratur messis ejus.
17 Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
Memoria illius pereat de terra, et non celebretur nomen ejus in plateis.
18 No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
Expellet eum de luce in tenebras, et de orbe transferet eum.
19 Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
Non erit semen ejus, neque progenies in populo suo, nec ullæ reliquiæ in regionibus ejus.
20 Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
In die ejus stupebunt novissimi, et primos invadet horror.
21 Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.
Hæc sunt ergo tabernacula iniqui, et iste locus ejus qui ignorat Deum.
