Ījaba 18

1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:

2 Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.

3 Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?

4 Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?

5 Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.

6 Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.

7 Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.

8 Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.

9 Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.

10 Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.

11 Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.

12 Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.

13 Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.

14 Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.

15 Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.

16 No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.

17 Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.

18 No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.

19 Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.

20 Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.

21 Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.