Ījaba 18
1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
Så tog Sjuhiten Bildad til Orde og sagde:
2 Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
"Så gør dog en Ende på dine Ord, kom til Fornuft og lad os tale!
3 Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
Hvi skal vi regnes for Kvæg og stå som umælende i dine Øjne?
4 Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
Du, som i Vrede sønderslider din Sjæl, skal for din Skyld Jorden blive øde og Klippen flyttes fra sit Sted?
5 Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
Nej, den gudløses Lys bliver slukt, hans Ildslue giver ej Lys;
6 Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
Lyset i hans Telt går ud, og hans Lampe slukkes for ham;
7 Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
hans kraftige Skridt bliver korte, han falder for eget Råd;
8 Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
thi hans Fod drives ind i Nettet, på Fletværk vandrer han frem,
9 Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
Fælden griber om Hælen, Garnet holder ham fast;
10 Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
Snaren er skjult i Jorden for ham og Saksen på hans Sti;
11 Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
Rædsler skræmmer ham alle Vegne og kyser ham Skridt for Skridt:
12 Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
Ulykken hungrer efter ham, Undergang lurer på hans Fald:
13 Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
Dødens førstefødte æder hans Lemmer, æder hans Legemes Lemmer;
14 Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
han rives bort fra sit Telt, sin Fortrøstning; den styrer hans Skridt til Rædslernes Konge;
15 Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
i hans Telt har Undergang hjemme, Svovl strøs ud på hans Bolig;
16 No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
nedentil tørrer hans Rødder, oventil visner hans Grene;
17 Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
hans Minde svinder fra Jord, på Gaden nævnes ikke hans Navn;
18 No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
man støder ham ud fra Lys i Mørket og driver ham bort fra Jorderig;
19 Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
i sit Folk har han ikke Afkom og Æt, i hans Hjem er der ingen tilbage;
20 Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
de i Vester stivner ved hans Skæbnedag, de i Øst bliver slagne af Rædsel.
21 Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.
Ja, således går det den lovløses Bolig, dens Hjem, der ej kender Gud!
