Ījaba 18
1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
Odpovídaje pak Bildad Suchský, řekl:
2 Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
Dokudž neučiníte konce řečem? Pomyslte na to, a potom mluviti budeme.
3 Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
Proč jsme počteni za hovada? Oškliví jsme jemu, jakž sami vidíte.
4 Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
Ó ty, jenž hubíš život svůj zůřením svým, zdaliž pro tebe opuštěna bude země, a odsedne skála z místa svého?
5 Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
Anobrž světlo bezbožných uhašeno bude, aniž se blyštěti bude jiskra ohně jejich.
6 Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
Světlo se zatmí v stánku jeho, a lucerna jeho v něm zhasne.
7 Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
Ssouženi budou krokové síly jeho, a porazí jej rada jeho.
8 Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
Nebo zapleten jest do síti nohami svými, a v zamotání chodí.
9 Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
Chytí ho za patu osídlo, a zmocní se ho násilník.
10 Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
Skrytať jest při zemi smečka jeho, a léčka jeho na stezce.
11 Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
Odevšad hrůzy jej děsiti budou a dotírati na nohy jeho.
12 Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
Hladovitá bude síla jeho, a bída pohotově při boku jeho.
13 Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
Zžíře žily kůže jeho, zžíře oudy jeho kníže smrti.
14 Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
Uchváceno bude z stánku jeho doufání jeho, a to jej přivede k králi strachů.
15 Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
V stánku jeho hrůza bydleti bude, ač nebyl jeho; posypáno bude obydlí jeho sirou.
16 No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
Od zpodku kořenové jeho uschnou, a svrchu osekány budou ratolesti jeho.
17 Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
Památka jeho zahyne z země, aniž jméno jeho slýcháno bude na ulicích.
18 No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
Vyženou ho z světla do tmy, anobrž z okršlku zemského vypudí jej.
19 Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
Ne pozůstaví ani syna ani vnuka v lidu svém, ani jakého ostatku v příbytcích svých.
20 Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
Nade dnem jeho zděsí se potomci, a přítomní strachem podjati budou.
21 Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.
Takovýť jest zajisté způsob nešlechetného, a takový cíl toho, kterýž nezná Boha silného.
