Ījaba 18
1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
Bildad iz Šuaha progovori tad i reče:
2 Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
“Kada kaniš obuzdat' svoje besjede? Opameti se sad da razgovaramo!
3 Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
Zašto nas držiš za stoku nerazumnu, zar smo životinje u tvojim očima?
4 Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
O ti, koji se od jarosti razdireš, hoćeš li da zemlja zbog tebe opusti da iz svoga mjesta iskoče pećine?
5 Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
Al' ugasit će se svjetlost opakoga, i neće mu sjati plamen na ognjištu.
6 Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
Potamnjet će svjetlo u njegovu šatoru i nad njime će se utrnut' svjetiljka.
7 Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
Krepki mu koraci postaju sputani, o vlastite on se spotiče namjere.
8 Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
Jer njegove noge vode ga u zamku, i evo ga gdje već korača po mreži.
9 Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
Tanka mu je zamka nogu uhvatila, i evo, užeta čvrsto ga pritežu.
10 Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
Njega vreba omča skrivena na zemlji, njega čeka klopka putem kojim hodi.
11 Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
Odasvuda strahovi ga prepadaju, ustopice sveudilj ga proganjaju.
12 Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
Glad je požderala svu snagu njegovu, nesreća je uvijek o njegovu boku.
13 Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
Boleština kobna kožu mu razjeda, prvenac mu smrti nagriza udove.
14 Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
Njega izvlače iz šatora njegova da bi ga odveli vladaru strahota.
15 Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
U njegovu stanu tuđinac stanuje, po njegovu domu prosipaju sumpor.
16 No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
Odozdo se suši njegovo korijenje, a odozgo grane sve mu redom sahnu.
17 Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
Spomen će se njegov zatrti na zemlji, njegovo se ime s lica zemlje briše.
18 No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
Iz svjetlosti njega u tminu tjeraju, izagnat' ga hoće iz kruga zemaljskog.
19 Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
U rodu mu nema roda ni poroda, nit' preživjela na njegovu ognjištu.
20 Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
Sudba je njegova Zapad osupnula, i čitav je Istok obuzela strepnja.
21 Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.
Evo, takav usud snalazi zlikovca i dom onog koji ne priznaje Boga.”
