< Ījaba 18 >

1 Tad Bildads no Šuhas atbildēja un sacīja:
To naah Shud acaeng Bildad mah,
2 Cik ilgi vēl jūs grābstīsities pēc vārdiem? Pieņemiet padomu, un tad runāsim.
hae tiah na thuih ih loknawk hae natuek naah maw boeng tih? Kahoih ah pakuem ah, lok ka thuih o han vop.
3 Kāpēc mēs topam turēti par lopiem, un par muļķiem jūsu acīs?
Tipongah kaicae hae moisan baktih, kamthu baktiah na poek loe?
4 Tava dvēsele no dusmām plīst; vai tad tevis dēļ zeme paliks tukša un klintis celsies no savas vietas?
Palungphui moe, angmah hoi angmah ngan angsik, nang pongah, long hae anghuen tih maw? Thlung loe a ohhaih ahmuen hoiah angthui tih maw?
5 Tomēr bezdievīgo gaisma izdzisīs, un viņa uguns liesma nespīdēs.
Ue, kasae kami ih hmaithaw loe dueh tih, kangqong anih ih hmai doeh aang mak ai.
6 Gaišums paliek tumšs viņa dzīvoklī, un viņa spīdeklis pār viņu izdziest.
Anih kahni im ih hmai to aang han ai ah, anih ih hmaithawk to paduek pae ving tih.
7 Viņa varas ceļi paliek šauri, un paša padoms viņu gāž.
Anih thacakhaih khok tangkannawk loe tamcaek tih; angmah koeh ah khokhanhaih mah anih to amtimsak tih.
8 Jo viņa kājas to iedzen tīklā, un viņš staigā pār slazda valgiem.
Anih ih khok loe palok pongah aman moe, thaang to cawh.
9 Valgs saista viņa pēdas, un saites viņu satver.
Anih ih khok thaang pongah aman moe, loih thai ai ah asawt khing.
10 Viņa valgs ir apslēpts zemē, un viņa slazds uz ceļa.
Anih hanah long thungah qumqaih pae moe, a caehhaih loklam ah thaang to patung pae.
11 Visapkārt bailība viņu iztrūcina un viņu dzen uz visiem soļiem.
Zitthok hmuen mah caeh nakung kruekah anih to tasoehsak; a khok takan kruek anih hnukah bang pae.
12 Nelaime taisās viņu rīt, un posts ir gatavs viņu gāzt.
Anih loe zok amthlam pongah thazok, amrohaih mah anih to zing coek.
13 Tas ēd viņa miesas, un nāves pirmdzimušais rij viņa locekļus.
To amrohaih mah a nganhin ahap to caak pae, calu duekhaih mah a thacakhaih to paaeh pae ving tih.
14 Viņa cerība tiek atņemta no viņa dzīvokļa, un viņam jānoiet pie briesmu ķēniņa.
Anih to kamongah ohhaih kahni imthung hoiah pathok ueloe, zitthok siangpahrang hmaa ah caeh haih tih.
15 Viņa dzīvoklī dzīvo visai sveši, uz viņa mājas vietu kaisa sēru.
A ohhaih ahmuen ah anih ih hmuen tidoeh anghmat mak ai; a ohhaih ahmuen ah kaat hmai to haeh pae tih.
16 No apakšas sakalst viņa saknes, un no augšienes novīst viņa zari.
Anih ih tangzuunnawk loe long thungah zaek o moe, a nui ih tanghangnawk doeh angqo o.
17 Viņa piemiņa iznīkst no zemes, un slava viņam nepaliek pasaulē.
Anih panoekhaih loe long ah anghmat moe, prae thungah ahmin om ai boeh.
18 No gaismas to izstumj tumsā un aizdzen no zemes virsas.
Aanghaih thung hoiah vinghaih thungah anih to haek boeh moe, long nui hoiah haek ving boeh.
19 Viņam nav nedz bērna, nedz bērnu bērna savos ļaudīs, un neviens neatliek viņa māju vietās.
Anih loe angmah ih kaminawk salakah capa tawn ai, a caanawk ih caa patoeng doeh tawn mak ai, a imthung takoh ah mi doeh anghmat mak ai.
20 Kas rietumos, iztrūcinājās par viņa dienu, un kas austrumos, tos pārņem šaušalas.
Ni angyae bang ih kaminawk loe tasoeh o baktih toengah, niduem bangah kaom kaminawk doeh anih kawng pongah dawnrai o.
21 Tiešām, tā notiek netaisno dzīvokļiem un tādu ļaužu vietai, kas Dievu neatzīst.
Kasae kami khosakhaih loe to tiah oh, Sithaw panoek ai kami ohhaih ahmuen doeh to tiah oh tangtang, tiah pathim pae.

< Ījaba 18 >