< Ījaba 17 >

1 Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
Méning rohim sunuq, Künlirim tügey deydu, Görler méni kütmekte.
2 Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
Etrapimda aldamchi mazaq qilghuchilar bar emesmu? Közümning ularning échitquluqigha tikilip turushtin bashqa amali yoqtur.
3 Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
Ah, jénim üchün Özüng xalighan kapaletni élip Özüngning aldida manga borun bolghaysen; Sendin bashqa kim méni qollap borun bolsun?
4 Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
Chünki Sen [dostlirimning] könglini yoruqluqtin qaldurghansen; Shunga Sen ularni ghelibidinmu mehrum qilisen!
5 Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
Gheniymet alay dep dostlirigha peshwa atqan kishining bolsa, Hetta balilirining közlirimu kor bolidu.
6 Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
U méni el-yurtlarning aldida söz-chöchekke qoydi; Men kishiler yüzümge tüküridighan adem bolup qaldim.
7 Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
Derd-elemdin közüm torliship ketti, Barliq ezalirim kölenggidek bolup qaldi.
8 Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
Bu ishlarni körüp duruslar heyranuhes bolidu; Bigunahlar iplaslargha qarshi turushqa qozghilidu.
9 Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
Biraq heqqaniy adem öz yolida ching turidu, Qoli pak yüridighan ademning küchi toxtawsiz ulghiyidu.
10 Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
Emdi qéni, hemminglar, yene kélinglar; Aranglardin birmu dana adem tapalmaymen.
11 Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
Künlirim axirlishay dep qaptu, Muddialirim, könglümdiki intizarlar üzüldi.
12 Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
Bu ademler kéchini kündüzge aylandurmaqchi; Ular qarangghuluqqa qarap: «Nur yéqinlishiwatidu» déyishiwatidu.
13 Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu. (Sheol h7585)
Eger kütsem, öyüm tehtisara bolidu; Men qarangghuluqqa ornumni raslaymen. (Sheol h7585)
14 Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
«Chirip kétishni: «Sen méning atam!», Qurtlarni: «Apa! Acha!» dep chaqirimen!
15 Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
Undaqta ümidim nede? Shundaq, ümidimni kim körelisun?
16 Kapā tā nogrims, kad it visiem pīšļos būs dusa. (Sheol h7585)
Ümidim tehtisaraning tömür penjiriliri ichige chüshüp kétidu! Biz birlikte topigha kirip kétimiz! (Sheol h7585)

< Ījaba 17 >