Ījaba 17
1 Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
Moj dih je pokvarjen, moji dnevi so izumrli, zame so pripravljeni grobovi.
2 Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
Mar niso tukaj z menoj zasmehovalci? Mar moje oko ne vztraja v njihovem izzivanju?
3 Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
Sedaj se ulezi, postavi me v poroštvo s seboj. Kdo je ta, ki bo udaril roki z menoj?
4 Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
Kajti njihovo srce si skril pred razumevanjem, zato jih ne boš povišal.
5 Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
Kdor svojim prijateljem govori prilizovanja, bodo pešale celo oči njegovih otrok.
6 Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
Naredil me je tudi za tarčo posmeha med ljudstvom in poprej sem bil kakor bobnič.
7 Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
Tudi moje oko je zatemnjeno zaradi bridkosti in vsi moji udi so kakor senca.
8 Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
Pošteni možje bodo osupli ob tem in nedolžni se bo razvnel zoper hinavca.
9 Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
Tudi pravični se bo držal svoje poti, kdor pa ima čiste roke, bo močnejši in močnejši.
10 Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
Toda kar se tiče vas vseh, ali se vrnete in torej greste, kajti med vami ne morem najti enega modrega moža.
11 Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
Moji dnevi so minili, moji nameni so zlomljeni, celó misli mojega srca.
12 Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
Noč spreminjajo v dan, svetloba je kratka zaradi teme.
Če čakam, je moja hiša grob; svojo posteljo sem postlal v temi. (Sheol h7585)
14 Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
Trohnenju sem rekel: ›Ti si moj oče, ‹ ličinki: › Ti si moja mati in moja sestra.‹
15 Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
Kje je sedaj moje upanje? Glede mojega upanja, kdo ga bo videl?
