Ījaba 17
1 Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
わが氣息は已にくさり 我日すでに盡なんとし墳墓われを待つ
2 Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
まことに嘲弄者等わが傍に在り 我目は彼らの辨爭ふを常に見ざるを得ず
3 Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
願くは質を賜ふて汝みづから我の保證となりたまへ 誰か他にわが手をうつ者あらんや
4 Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
汝彼らの心を閉て悟るところ無らしめたまへり 必ず彼らをして愈らしめたまはじ
5 Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
朋友を交付して掠奪に遭しむる者は其子等の目潰るべし
6 Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
彼われを世の民の笑柄とならしめたまふ 我は面に唾せらるべき者となれり
7 Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
かつまた我目は憂愁によりて昏み 肢體は凡て影のごとし
8 Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
義しき者は之に驚き 無辜者は邪曲なる者を見て憤ほる
9 Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
然ながら義しき者はその道を堅く持ち 手の潔淨き者はますます力を得るなり
10 Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
請ふ汝ら皆ふたたび來れ 我は汝らの中に一人も智き者あるを見ざるなり
11 Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
わが日は已に過ぎ わが計る所わが心に冀ふ所は已に敗れたり
12 Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
彼ら夜を晝に變ふ 黑暗の前に光明ちかづく
我もし俟つところ有ば是わが家たるべき陰府なるのみ 我は黑暗にわが牀を展ぶ (Sheol h7585)
14 Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
われ朽腐に向ひては汝はわが父なりと言ひ 蛆に向ひては汝は我母わが姉妹なりと言ふ
15 Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
然ばわが望はいづくにかある 我望は誰かこれを見る者あらん
