Ījaba 17
1 Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
U A paupauaho au, ua hookiia kuu mau la, Ua makaukau na halelua no'u.
2 Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
Aole anei he poe olelo hoino me au? A ke kau nei kuu maka ma ko lakou hoonaukiuki ana?
3 Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
E waiho iho ano, e hana mai ia'u i malu me oe; Owai ka mea e pai i na lima me au.
4 Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
No ka mea, ua hoohuna oe i ka naauao mai ko lakou naau aku; Nolaila, aole oe e hookiekie ia lakou.
5 Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
O ka mea e kumakaia i kona mau hoalauna no ka waiwai pio, E hoopauia na maka o kaua poe keiki.
6 Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
Ua hooku mai oia ia'u i mea e olelo nane ia e na kanaka; A ua lilo au i mea hoopailua imua o lakou.
7 Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
Ua ponalonalo kuu maka no ka uwe ana, A o kuu helehelena a pau ua like ia me ke aka.
8 Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
E kahaha ka poe pono i keia, A e hooku e la mea hala ole i ka aia.
9 Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
E hoomau no ka mea pono i kona aoao, A o ka mea lima maemae, e hoomahuahua aku ia i ka ikaika.
10 Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
Aka, o oukou a pau, e hoi mai no, No ka mea, aole e loaa ia'u iwaena o oukou ka mea naauao.
11 Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
Ua hala kuu mau la, ua okiia'ku kuu mau noonoo, O na manaolana o kuu naau.
12 Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
Ua hoololi lakou i ka po i ao, O ka malamalama, ua pokole ia no ka pouli.
Ina e kakali aku au, O ka luakupapau ko'u hale: Ua hohola aku au i kuu wahi moe ma ka pouli. (Sheol h7585)
14 Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
Ua kapa aku au i ka palaho, O oe ko'u makuakane, A i ka ilo, O oe ko'u makuwahine, a me ko'u kaikuwahine.
15 Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
Auhea hoi kuu manaolana? A o ko'u manaolana, owai la ka mea e ike aku ia?
