< Ījaba 17 >

1 Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
“Lespri m fin kase. Jou m yo etenn; tonbo a pare pou mwen.
2 Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
Anverite mokè yo avè m, e zye m fikse sou pwovokasyon yo.
3 Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
“Depoze la koulye a, yon sekirite. Kanpe kon garanti mwen, ak Ou menm. Se kilès ki kab antann avè m?
4 Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
Paske Ou te anpeche kè yo konprann; pou sa, ou pa p egzalte yo.
5 Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
Sila ki enfòme kont zanmi li yo pou piyaj la, menm zye pitit li yo va vin gate.
6 Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
“Men Li te fè m vin tounen yon vye pwovèb pou pèp la. Konsa, yo vin krache sou figi m.
7 Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
Anplis, zye m vin pa wè klè akoz doulè m, e tout nanm mwen tankou lonbraj.
8 Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
Moun ladwati va byen twouble ak sa, e linosan an va leve li menm kont enkwayan yo.
9 Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
Malgre, moun dwat la va kenbe chemen li e sila ki gen men pwòp yo va vin pi fò e pi fò.
10 Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
Men nou tout, retounen; malgre mwen pa twouve yon nonm saj pami nou.
11 Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
Jou pa m yo fin pase, plan mwen yo vin chire nèt, menm dezi a kè mwen yo.
12 Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
Yo fè lannwit mwen vin sanble lajounen. Yo di ‘limyè a toupre’ lè tout se fènwa.
13 Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu. (Sheol h7585)
Si mwen chache Sejou mò yo kon lakay mwen, si mwen fè kabann mwen nan tenèb la; (Sheol h7585)
14 Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
Si mwen kriye a fòs tonbo a: ‘Se ou ki papa m’; epi a vè a: “Ou se manman m ak sè m’;
15 Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
Alò, koulye a, se kibò espwa mwen ye? Epi se kilès k ap okipe espwa m?
16 Kapā tā nogrims, kad it visiem pīšļos būs dusa. (Sheol h7585)
Èske espwa m va desann avèk mwen nan Sejou Lanmò yo? Èske se ansanm n ap desann nan pousyè a?” (Sheol h7585)

< Ījaba 17 >