< Ījaba 17 >

1 Mans gars ir vājš, manas dienas pagalam, kaps man ir klāt.
Daha mi nestaje, gasnu moji dani i za mene već se skupljaju grobari.
2 Tiešām, mēdītāji mani apstāj un uz viņu tiepšanos jāskatās manām acīm.
Rugači su evo mene dohvatili, od uvreda oka sklopiti ne mogu.
3 Galvo jel, pārstāvi Tu mani pie Sevis paša, kur tad cits man roku dos!
Stoga me zaštiti i budi mi jamcem kad mi nitko u dlan neće da udari.
4 Jo viņu sirdīm Tu saprašanu esi apslēpis; tāpēc Tu viņiem virsroku nedosi.
Jer, srca si njina lišio razuma i dopustiti im nećeš da opstanu.
5 Kas savus draugus izdāvā par laupījumu, tā bērnu acis izīgs.
K'o taj što imanje dijeli drugovima, a djeci njegovoj dotle oči gasnu,
6 Bet Viņš mani darījis ļaudīm par sakāmu vārdu, ka esmu tāds, kam spļauj vaigā.
narodima svim sam na ruglo postao, onaj kom u lice svatko pljunut' može.
7 Tādēļ mana acs ir tumša no skumības, un visi mani locekļi ir kā ēna.
Od tuge vid mi se muti u očima, poput sjene moji udovi postaju.
8 Taisnie par to iztrūcinājās, un nenoziedzīgais iekarst par neganto.
Začudit će se zbog toga pravednici, na bezbožnika će planuti čestiti;
9 Bet taisnais turas pastāvīgi uz sava ceļa, un kam šķīstas rokas, pieņemas stiprumā.
neporočni će na svom ustrajat' putu, čovjek čistih ruku ojačat će još više.
10 Tad nu jūs visi nāciet tik atkal vien, gudra es neatradīšu jūsu starpā.
Hajde, svi vi, nećete li opet počet', tÓa među vama ja mudra ne nalazim!
11 Manas dienas ir pagājušas, mani padomi iznīcināti, ko mana sirds bija kopusi.
Minuli su dani, propale zamisli, želje srca moga izjalovile se.
12 Nakti tie sauc par dienu, un gaismu saka tuvu esam, kur tumsa klātu.
'U noći najcrnjoj, dan se približava; blizu je već svjetlo što tminu izgoni.'
13 Ko man vēl gaidīt, kaps būs mans nams; tumsā es uztaisīšu savu gultu. (Sheol h7585)
A meni je nada otići u Šeol i prostrijeti sebi ležaj u mrklini. (Sheol h7585)
14 Trūdus es saucu par savu tēvu, tārpus par savu māti un māsu.
Dovikujem grobu: 'Oče moj rođeni!' a crve pozdravljam: 'Mati moja, sestro!'
15 Kur tad būs mana cerība, manu cerību, kas to redzēs?
Ali gdje za mene ima jošte nade? Sreću moju tko će ikada vidjeti?
16 Kapā tā nogrims, kad it visiem pīšļos būs dusa. (Sheol h7585)
Hoće li u Šeol ona sa mnom sići da u prahu zajedno otpočinemo?” (Sheol h7585)

< Ījaba 17 >