< Ījaba 16 >

1 Tad Ījabs atbildēja un sacīja:
Então Job respondeu,
2 Tādas lietas nu papilnam esmu dzirdējis, jūs visi esat nelāga iepriecinātāji.
“Já ouvi muitas coisas assim. Vocês são todos uns miseráveis confortadores!
3 Vai tie uzpūstie vārdi nu būs galā, vai kas tevi dzen tā atbildēt?
As palavras vãs terão um fim? Ou o que o provoca que você responda?
4 Es gan tāpat runātu kā jūs, kad jūsu dvēsele būtu manā vietā, ar vārdiem es pret jums turētos un kratītu savu galvu pār jums.
Eu também poderia falar como você faz. Se sua alma estivesse no lugar da minha alma, Eu poderia unir palavras contra você, e abanar minha cabeça para você,
5 Es jūs stiprinātu ar savu muti, jūs iepriecinātu ar savām lūpām.
mas eu o fortaleceria com minha boca. O consolo de meus lábios o aliviaria.
6 Kad es runāju, tad manas sāpes nerimst, un kad es klusu ciešu, vai tad tās nostājās?
“Embora eu fale, meu luto não diminuiu. Apesar de eu me abster, o que me alivia?
7 Tiešām, nu Viņš mani nokausējis; Tu esi izklīdinājis visu manu saimi,
Mas agora, Deus, você certamente me desgastou. Vocês deixaram toda a minha empresa desolada.
8 Un mani darījis grumbainu, - tas ir par liecību, un mana liecība cēlās pret mani un mani apsūdzēja pašā vaigā.
Você me encolheu. Isto é uma testemunha contra mim. Minha magreza se levanta contra mim. Ele testemunha na minha cara.
9 Viņa bardzība mani saplosīja un vajāja, Viņš sakož Savus zobus par mani, mans pretinieks met briesmīgas acis uz mani.
Ele me rasgou em sua fúria e me perseguiu. Ele rangeu em cima de mim com seus dentes. Meu adversário aguça seus olhos sobre mim.
10 Tie atplēš muti pret mani, un lādot tie mani sit vaigā, tie sapulcējās kopā pret mani.
Eles me falharam com sua boca. Eles me bateram na bochecha de forma reprovadora. Eles se reúnem contra mim.
11 Dievs mani nodevis neliešiem un man licis nākt bezdievīgu rokā.
Deus me entrega aos ímpios, e me lança nas mãos dos ímpios.
12 Es biju mierā, bet Viņš mani sadauzījis, Viņš mani grābis pie kakla un mani satriecis un mani licis Sev par mērķi.
Eu estava à vontade, e ele me separou. Sim, ele me pegou pelo pescoço, e me despedaçou. Ele também me preparou para sua meta.
13 Viņa bultas ap mani skraida, Viņš sašķēlis manas īkstis un nav taupījis, Viņš manu žulti izlējis zemē.
Seus arqueiros me cercam. Ele divide meus rins, e não poupa. Ele derrama a minha bílis no chão.
14 Plosīdams Viņš mani plosot plosījis, Viņš kā pats varenais pret mani lauzies.
Ele me rompe com a brecha na brecha. Ele corre para mim como um gigante.
15 Es maisu esmu šuvis ap savu ādu un savu ragu licis pīšļos,
Cosi saco em minha pele, e empurraram meu chifre para o pó.
16 Mans vaigs ir nosarcis no raudām, un pār maniem acu vākiem ir nāves ēna,
Meu rosto está vermelho de lágrimas. A escuridão profunda está sobre minhas pálpebras,
17 Jebšu netaisnība nav manā rokā, un mana lūgšana ir šķīsta.
embora não haja violência em minhas mãos, e minha oração é pura.
18 Zeme, neapklāj manas asinis, un mana saukšana lai nemitās!
“Terra, não cubra meu sangue. Que meu choro não tenha lugar para descansar.
19 Jau tagad, redzi, mans liecinieks ir debesīs, un mans liecības devējs debess augstībā.
Mesmo agora, eis que minha testemunha está no céu. Aquele que garante para mim está no alto.
20 Mani draugi ir mani mēdītāji, bet no manas acs asaras pil uz Dievu,
Meus amigos zombam de mim. Meus olhos derramam lágrimas a Deus,
21 Kaut Viņš tiesu nestu starp vīru un Dievu un starp cilvēka bērnu un viņa draugu!
que ele manteria o direito de um homem com Deus, de um filho do homem com seu vizinho!
22 Jo tie noliktie gadi ies galā, un es aiziešu ceļu, kur atpakaļ negriezīšos.
Para quando tiverem chegado alguns anos, Seguirei o caminho de não retorno.

< Ījaba 16 >