< Ījaba 16 >

1 Tad Ījabs atbildēja un sacīja:
Job replied,
2 Tādas lietas nu papilnam esmu dzirdējis, jūs visi esat nelāga iepriecinātāji.
“I've heard all this before. You are comforters who just cause trouble!
3 Vai tie uzpūstie vārdi nu būs galā, vai kas tevi dzen tā atbildēt?
Will your windy speeches never cease? What's bothering you that you have to answer me?
4 Es gan tāpat runātu kā jūs, kad jūsu dvēsele būtu manā vietā, ar vārdiem es pret jums turētos un kratītu savu galvu pār jums.
I could talk like you do if you were in my place, stringing words together to criticize you, ridiculing you with a toss of my head.
5 Es jūs stiprinātu ar savu muti, jūs iepriecinātu ar savām lūpām.
I could build you up by my mouth speaking words; the movement of my lips would ease your pain.
6 Kad es runāju, tad manas sāpes nerimst, un kad es klusu ciešu, vai tad tās nostājās?
For me, if I speak it doesn't ease my pain, and if I don't speak the pain is still there.
7 Tiešām, nu Viņš mani nokausējis; Tu esi izklīdinājis visu manu saimi,
God, you have worn me out. You have destroyed my whole family.
8 Un mani darījis grumbainu, - tas ir par liecību, un mana liecība cēlās pret mani un mani apsūdzēja pašā vaigā.
You have made me shrivel up, which is a witness against me; my thin body testifies against me.
9 Viņa bardzība mani saplosīja un vajāja, Viņš sakož Savus zobus par mani, mans pretinieks met briesmīgas acis uz mani.
He has torn me apart in his anger; in his hostility he has gnashed his teeth at me; my enemy pierces me with his fierce look.
10 Tie atplēš muti pret mani, un lādot tie mani sit vaigā, tie sapulcējās kopā pret mani.
People stare at me with their mouths wide open, they slap me on my cheeks to mock me, they crowd around me to attack me.
11 Dievs mani nodevis neliešiem un man licis nākt bezdievīgu rokā.
God has handed me over to evil people; he has thrown me into their hands.
12 Es biju mierā, bet Viņš mani sadauzījis, Viņš mani grābis pie kakla un mani satriecis un mani licis Sev par mērķi.
I was living in peace and he smashed me to pieces. He grabbed me by the neck and dashed me to pieces. He set me up as his target.
13 Viņa bultas ap mani skraida, Viņš sašķēlis manas īkstis un nav taupījis, Viņš manu žulti izlējis zemē.
His archers surround me. His arrows pierce my kidneys without mercy. He pours out my gall on the ground.
14 Plosīdams Viņš mani plosot plosījis, Viņš kā pats varenais pret mani lauzies.
Like a wall he breaks me down, breach upon breach, rushing at me like a warrior.
15 Es maisu esmu šuvis ap savu ādu un savu ragu licis pīšļos,
I have sown sackcloth to cover my skin; my strength lies broken in the dust.
16 Mans vaigs ir nosarcis no raudām, un pār maniem acu vākiem ir nāves ēna,
My face is red from crying and dark shadows surround my eyes,
17 Jebšu netaisnība nav manā rokā, un mana lūgšana ir šķīsta.
although I have done nothing wrong and my prayer is pure.
18 Zeme, neapklāj manas asinis, un mana saukšana lai nemitās!
Earth, do not cover up my blood. May my cry find no place to hide.
19 Jau tagad, redzi, mans liecinieks ir debesīs, un mans liecības devējs debess augstībā.
Look, right now my witness is in heaven; the one who speaks for me is on high.
20 Mani draugi ir mani mēdītāji, bet no manas acs asaras pil uz Dievu,
My friends scorn me, but my eyes pour out tears to God.
21 Kaut Viņš tiesu nestu starp vīru un Dievu un starp cilvēka bērnu un viņa draugu!
I want my witness to speak for me with God as someone does for their friend.
22 Jo tie noliktie gadi ies galā, un es aiziešu ceļu, kur atpakaļ negriezīšos.
For in a few short years I shall go down that road from which I shall not return.

< Ījaba 16 >