Ījaba 16
1 Tad Ījabs atbildēja un sacīja:
Eka Ayub nodwoko ni,
2 Tādas lietas nu papilnam esmu dzirdējis, jūs visi esat nelāga iepriecinātāji.
“Asewinjo weche machal kamago mathoth; un duto un johocho ma chunygi odhier mogik!
3 Vai tie uzpūstie vārdi nu būs galā, vai kas tevi dzen tā atbildēt?
Wecheu moywarego biro rumo karangʼo? Koso utuo, momiyo usiko gi mino wach?
4 Es gan tāpat runātu kā jūs, kad jūsu dvēsele būtu manā vietā, ar vārdiem es pret jums turētos un kratītu savu galvu pār jums.
Ka dabed ni un ema uwinjo marach kaka awinjoni, to an bende anyalo wuoyo mana kaka uwuoyono; dikoro arogonu gi weche ma ok rum kendo dikoro akinonu wiya.
5 Es jūs stiprinātu ar savu muti, jūs iepriecinātu ar savām lūpām.
To dhoga dine ojiwou; kendo hoch mawuok e dhoga dine odwogo chunyu.
6 Kad es runāju, tad manas sāpes nerimst, un kad es klusu ciešu, vai tad tās nostājās?
“To kata awuo manade, to rem ma an-go medore ameda; to kata ka aweyo wuoyo to bende ok orum.
7 Tiešām, nu Viņš mani nokausējis; Tu esi izklīdinājis visu manu saimi,
Kuom adier, yaye Nyasaye, isedwoka piny mogik, isetieko joga duto pep.
8 Un mani darījis grumbainu, - tas ir par liecību, un mana liecība cēlās pret mani un mani apsūdzēja pašā vaigā.
Isemaka kaka jasiki, mi adhero ma adongʼ choke lilo, kendo mano miyo ji paro ni an jasiki.
9 Viņa bardzība mani saplosīja un vajāja, Viņš sakož Savus zobus par mani, mans pretinieks met briesmīgas acis uz mani.
Nyasaye ok dwara omiyo osegoyo denda gi tuoche magalagala ka en gi mirima kendo kokayona lake, ka wasika to juolona wangʼ-gi ka gisin koda.
10 Tie atplēš muti pret mani, un lādot tie mani sit vaigā, tie sapulcējās kopā pret mani.
Ji ngʼamo dhogi ka gijara; Githalo lemba ka gisin koda, kendo ginur kuoma giduto ka giriwona.
11 Dievs mani nodevis neliešiem un man licis nākt bezdievīgu rokā.
Nyasaye osejwangʼa e lwet joma timbegi richo adier Nyasaye osewita e lwet jo-mahundu.
12 Es biju mierā, bet Viņš mani sadauzījis, Viņš mani grābis pie kakla un mani satriecis un mani licis Sev par mērķi.
Gik moko duto ne dhina maber, to koro osetieka; mi omaka gi ngʼuta kendo otura matindo tindo. Osechoma tir;
13 Viņa bultas ap mani skraida, Viņš sašķēlis manas īkstis un nav taupījis, Viņš manu žulti izlējis zemē.
kendo aserni mage olwora koni gi koni. Gisechwoya mi iya oo piny e lowo, to eka pod ok okecha.
14 Plosīdams Viņš mani plosot plosījis, Viņš kā pats varenais pret mani lauzies.
Ohinyo denda kinde ka kinde; kendo omonja ka jalweny ma chunye okethore.
15 Es maisu esmu šuvis ap savu ādu un savu ragu licis pīšļos,
“Asetwangʼo pien gugru mi arwako kendo asebuko lela wangʼa gi buru.
16 Mans vaigs ir nosarcis no raudām, un pār maniem acu vākiem ir nāves ēna,
Ywak osemiyo wangʼa olokore makwar, kendo wangʼa osiko neno mana mudho;
17 Jebšu netaisnība nav manā rokā, un mana lūgšana ir šķīsta.
to lwetena pok otimo tim mahundu kata dichiel kendo alamo Nyasaye gi chuny maler.
18 Zeme, neapklāj manas asinis, un mana saukšana lai nemitās!
“Yaye lowo, kik iyie iyik remba; mad ywak ma aywakgo kik rum!
19 Jau tagad, redzi, mans liecinieks ir debesīs, un mans liecības devējs debess augstībā.
Kata mana sani ngʼat matimo nenda maber ni e polo, ngʼat mabiro chungʼ ka chwaka ni malo.
20 Mani draugi ir mani mēdītāji, bet no manas acs asaras pil uz Dievu,
Osiepena jara to pi wangʼa chwer ka akwayo Nyasaye mondo odwok lamona;
21 Kaut Viņš tiesu nestu starp vīru un Dievu un starp cilvēka bērnu un viņa draugu!
okwayo Nyasaye kolamo kar ngʼama chielo mana kaka ngʼato nyalo kwechone osiepne.
22 Jo tie noliktie gadi ies galā, un es aiziešu ceļu, kur atpakaļ negriezīšos.
“Adongʼ gi higni matin nono, bangʼe to abiro dhi kama ok duogie.
