Ījaba 15
1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Na Temanni Elifas buae se,
2 Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
“Enti onyansafo de nsɛm a aba biara nni mu beyi nʼano anaasɛ ɔde apuei mframa a emu yɛ hyew bɛhyɛ nʼafuru ma?
3 Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
Ɔde nsɛm huhuw begye akyinnye, aka nsɛm a mfaso biara nni so ana?
4 Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
Wototo onyamesuro ase mmom na wusiw Onyankopɔn som ho kwan.
5 Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
Wo bɔne kyerɛ wʼano nea ɔnka; na woafa anitew tɛkrɛma.
6 Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
Wʼankasa wʼano bu wo kumfɔ, ɛnyɛ me de; wʼankasa wʼano di adanse tia wo.
7 Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
“Wone onipa a wɔwoo wo dii kan ana? Wɔwoo wo ansa na wɔrewo nkoko ana?
8 Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
Wutie Onyankopɔn afotu ana? Wo nko ara na wunim nyansa ana?
9 Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
Dɛn na wunim a, yennim? Nhumu bɛn na wowɔ a yenni?
10 Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
Nea wafuw dwen ne akwakoraa wɔ yɛn afa wɔn a wɔanyinyin sen wʼagya mpo.
11 Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
Onyankopɔn awerɛkyekye ne nsɛm a wɔka no brɛoo kyerɛ wo no sua ma wo ana?
12 Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
Adɛn nti na wo koma atwe wo akɔ adɛn nti na wʼani asɔ gya,
13 Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
na woadan wʼabufuw agu Onyankopɔn so na woma saa nsɛm yi pue fi wʼano?
14 Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
“Ɔdesani ne hena a obetumi ayɛ pɛ, anaasɛ nea ɔbea awo no bɛn na obetumi ayɛ ɔtreneeni?
15 Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
Onyankopɔn nni ahotoso wɔ nʼakronkronfo mu ɔsorosoro mpo nyɛ kronkron wɔ nʼani so,
16 Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
na me ne onipa debɔneyɛfo ne omumɔyɛfo a ɔnom bɔne sɛ nsu.
17 Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
“Tie me, na mɛkyerɛ wo mu; ma menka nea mahu nkyerɛ wo,
18 Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
nea anyansafo apae mu aka, a wɔamfa biribiara a wonya fii wɔn agyanom hɔ no ansie
19 Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
(wɔn nko ara na wɔde asase no maa wɔn bere a ananafo biara nni wɔn mu):
20 Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
Omumɔyɛfo kɔ ahohia mu, ne nkwanna nyinaa, na basabasayɛni nso, ne mfe a wɔahyehyɛ ama no nyinaa.
21 Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
Nnyigyei a ɛyɛ hu hyɛ nʼasom ma; na sɛ ɛyɛ sɛ nneɛma rekɔ yiye ma no a, akorɔmfo tow hyɛ ne so.
22 Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
Ɔpa abaw sɛ obeguan afi sum mu; wɔabɔ no ato hɔ ama afoa.
23 Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.
Okyinkyin hwehwɛ aduan; onim sɛ sum da no abɛn.
24 Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
Ɔhaw ne ahoyeraw yi no hu; ɛhyɛ ne so sɛ ɔhene a wasiesie ne ho ama ɔko,
25 Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.
efisɛ ɔteɛteɛ ne nsa kyerɛ Onyankopɔn na ɔma ne ho so tia Otumfo,
26 Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
wɔde nkatabo a mu piw na ɛyɛ den kɔ ne so a, onsuro obiara.
27 Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
“Ɛwɔ mu sɛ srade ama nʼafono atotɔ na nʼasen mu nam abubu agu so de,
28 Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
nanso ɔbɛtena nkurow a agu so na watena afi a obi nte mu, afi a ɛrebubu mu.
29 (Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
Ɔrenkɔ so nyɛ ɔdefo bio, na nʼahonya rennyina, na nʼagyapade so bɛtew na ayera wɔ asase so.
30 Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
Ɔrenguan sum no; ogyaframa bɛhyew ne mman, na Onyankopɔn anom ahomegu bɛsoa no akɔ.
31 Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
Ɛnsɛ sɛ ɔde ne ho to nneɛma huhuw so de daadaa ne ho, efisɛ ɔrennya hwee mfi mu.
32 Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
Ansa na ne da bedu no, wobetua no ka a bi nka, na ne mman renyɛ frɔmfrɔm.
33 Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
Ɔbɛyɛ sɛ bobedua a wɔaporow so aba a ennyin ɛ, te sɛ ngodua a ne nhwiren reporow gu fam.
34 Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
Na abɔnefo fekuw a wonnim Onyankopɔn no rensow aba, na ogya bɛhyew wɔn a wɔdɔ kɛtɛasehyɛ no ntamadan.
35 Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.
Wonyinsɛn ɔhaw na wɔwo bɔne; wɔn awotwaa siesie nnaadaa.”
