< Ījaba 15 >

1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Elifaz temanita respondió:
2 Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
¿Responderá el sabio con conocimiento vano? ¿Llenará su vientre de viento del este?
3 Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
¿Argüirá con palabras inútiles o con palabras sin provecho?
4 Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
Tú anulas la reverencia y menosprecias la oración ante ʼElohim,
5 Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
porque tu iniquidad enseña tu boca, y adoptas la lengua del astuto.
6 Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
Tu boca te condena, y no yo. Tus labios testifican contra ti.
7 Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
¿Eres tú el primer hombre que nació? ¿Fuiste engendrado antes que las montañas?
8 Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
¿Escuchaste el secreto de ʼElohim para que tú solo te apropies de la sabiduría?
9 Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
¿Qué sabes que nosotros no sepamos? ¿Qué entiendes que nosotros no entendamos?
10 Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
Cabezas canas y hombres muy ancianos, de más larga edad que tu padre, hay entre nosotros.
11 Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
¿En tan poco tienes el consuelo de ʼElohim y la palabra que se te dice con dulzura?
12 Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
¿Por qué tu corazón te arrastra y por qué guiñan tus ojos?
13 Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
¿Por qué vuelves tu espíritu contra ʼElohim, y dejas salir esas palabras de tu boca?
14 Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
¿Qué es el hombre para que sea considerado puro, y el nacido de mujer para que sea considerado justo?
15 Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
Mira, en sus santos no confía. Ante sus ojos ni aun el cielo es puro.
16 Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
¡Cuánto menos el hombre repugnante y corrupto que bebe la iniquidad como agua!
17 Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
Escúchame, yo te informaré. Óyeme y lo que vi te contaré
18 Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
lo que los sabios informaron, sin ocultar lo de sus antepasados.
19 Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
Solo a ellos fue dada la tierra, y ningún extraño pasó entre ellos.
20 Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
Todos sus días sufre tormento el perverso, y contados años le están reservados al tirano.
21 Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
Voces espantosas resuenan en sus oídos. El destructor vendrá sobre él en la paz.
22 Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
No cree que volverá de la oscuridad. Está destinado para la espada.
23 Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.
Vaga en busca del pan y dice: ¿Dónde está? Sabe que el día de la oscuridad está cerca.
24 Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
La tristeza y la aflicción lo turban, como un rey listo para la batalla,
25 Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.
porque extendió su mano contra ʼEL. Se portó con soberbia contra ʼEL-Shadday.
26 Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
Indómito embistió contra Él con la espesa barrera de su escudo,
27 Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
con su cara cubierta, con los pliegues de su cintura aumentados de grasa.
28 Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
Vivirá en ciudades destruidas, en casas no habitadas, destinadas a ser ruinas.
29 (Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
No enriquecerá, ni durará su hacienda, ni se extenderán sus posesiones en la tierra.
30 Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
No escapará de la oscuridad. La llama consumirá sus ramas. Por el aliento de su boca perecerá.
31 Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
No confíe en la vanidad, ni se engañe a sí mismo, porque la vanidad será su recompensa.
32 Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
Se marchitará antes de su tiempo, y sus ramas no reverdecerán.
33 Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
Será vid que dejará caer sus uvas no maduras, olivo que echa de él sus flores.
34 Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
La compañía del impío es estéril, y el fuego consume las tiendas del corrupto.
35 Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.
Conciben travesura, dan a luz iniquidad y su mente prepara el engaño.

< Ījaba 15 >