Ījaba 15
1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
respondens autem Eliphaz Themanites dixit
2 Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
numquid sapiens respondebit quasi in ventum loquens et implebit ardore stomachum suum
3 Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
arguis verbis eum qui non est aequalis tui et loqueris quod tibi non expedit
4 Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
quantum in te est evacuasti timorem et tulisti preces coram Deo
5 Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
docuit enim iniquitas tua os tuum et imitaris linguam blasphemantium
6 Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
condemnabit te os tuum et non ego et labia tua respondebunt tibi
7 Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
numquid primus homo tu natus es et ante colles formatus
8 Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
numquid consilium Dei audisti et inferior te erit eius sapientia
9 Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
quid nosti quod ignoremus quid intellegis quod nesciamus
10 Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
et senes et antiqui sunt in nobis multo vetustiores quam patres tui
11 Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
numquid grande est ut consoletur te Deus sed verba tua prava hoc prohibent
12 Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
quid te elevat cor tuum et quasi magna cogitans adtonitos habes oculos
13 Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
quid tumet contra Deum spiritus tuus ut proferas de ore huiuscemodi sermones
14 Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
quid est homo ut inmaculatus sit et ut iustus appareat natus de muliere
15 Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
ecce inter sanctos eius nemo inmutabilis et caeli non sunt mundi in conspectu eius
16 Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
quanto magis abominabilis et inutilis homo qui bibit quasi aquas iniquitatem
17 Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
ostendam tibi audi me quod vidi narrabo tibi
18 Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
sapientes confitentur et non abscondunt patres suos
19 Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
quibus solis data est terra et non transibit alienus per eos
20 Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
cunctis diebus suis impius superbit et numerus annorum incertus est tyrannidis eius
21 Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
sonitus terroris semper in auribus illius et cum pax sit ille insidias suspicatur
22 Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
non credit quod reverti possit de tenebris circumspectans undique gladium
23 Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.
cum se moverit ad quaerendum panem novit quod paratus sit in manu eius tenebrarum dies
24 Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
terrebit eum tribulatio et angustia vallabit eum sicut regem qui praeparatur ad proelium
25 Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.
tetendit enim adversus Deum manum suam et contra Omnipotentem roboratus est
26 Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
cucurrit adversus eum erecto collo et pingui cervice armatus est
27 Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
operuit faciem eius crassitudo et de lateribus eius arvina dependet
28 Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
habitavit in civitatibus desolatis et in domibus desertis quae in tumulos sunt redactae
29 (Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
non ditabitur nec perseverabit substantia eius nec mittet in terra radicem suam
30 Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
non recedet de tenebris ramos eius arefaciet flamma et auferetur spiritu oris sui
31 Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
non credat frustra errore deceptus quod aliquo pretio redimendus sit
32 Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
antequam dies eius impleantur peribit et manus eius arescet
33 Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
laedetur quasi vinea in primo flore botrus eius et quasi oliva proiciens florem suum
34 Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
congregatio enim hypocritae sterilis et ignis devorabit tabernacula eorum qui munera libenter accipiunt
35 Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.
concepit dolorem et peperit iniquitatem et uterus eius praeparat dolos
