Ījaba 15
1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Sai Elifaz mutumin Teman ya amsa,
2 Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
“Mutum mai hikima zai amsa da surutai marasa kan gado ko yă cika cikinsa da iskar gabas?
3 Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
Ko zai yi gardama da maganganun wofi maganganu marasa amfani?
4 Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
Amma ka ma rena Allah ka hana a yi addu’a gare shi.
5 Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
Zunubanka ne suke gaya maka abin da za ka ce; kana magana kamar mai wayo.
6 Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
Bakinka zai kai ka yă baro, ba nawa ba; maganar bakinka za tă juya a kanka.
7 Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
“Kai ne mutum na farko da aka fara haihuwa? Ko kai ne aka fara halitta kafin tuddai?
8 Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
Kana sauraron shawarar Allah? Ko kana gani kai kaɗai ne mai hikima?
9 Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
Me ka sani da ba mu sani ba? Wane fahimi kake da shi da ba mu da shi?
10 Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
Masu furfura da tsofaffi suna gefenmu mutanen da sun girme babanka.
11 Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
Ta’aziyyar Allah ba tă ishe ka ba. Maganarsa mai laushi ba tă ishe ka ba?
12 Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
Don me ka bar zuciyarka ta kwashe ka, kuma don me idanunka suke haske,
13 Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
har kake fushi da Allah kake kuma faɗar waɗannan maganganu daga bakinka?
14 Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
“Mene ne mutum, har da zai zama da tsarki, ko kuma mace ta haife shi, har yă iya zama mai adalci?
15 Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
In Allah bai nuna amincewa ga tsarkakansa ba, in har sammai ba su da tsarki a idonsa,
16 Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
mutum fa, wanda yake da mugunta da lalacewa, wanda yake shan mugunta kamar ruwa!
17 Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
“Ka saurare ni, zan kuma yi maka bayani; bari in gaya maka abin da na gani,
18 Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
abin da masu hikima suka ce, ba tare da sun ɓoye wani abu da suka samu daga wurin iyayensu ba
19 Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
(waɗanda su ne masu ƙasar kafin baƙi su shigo ƙasar).
20 Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
Dukan kwanakin ransa mugu yana shan wahala, wahala kaɗai zai yi ta sha.
21 Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
Ƙara mai bantsoro za tă cika kunnuwansa’yan fashi za su kai masa hari.
22 Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
Yana jin tsoron duhu domin za a kashe shi da takobi.
23 Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.
Yana ta yawo, abinci don ungulaye; ya san ranar duhu tana kusa.
24 Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
Ɓacin rai da baƙin ciki sun cika shi, kamar sarkin da yake shirin yaƙi,
25 Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.
domin ya nuna wa Allah yatsa ya rena Allah Maɗaukaki,
26 Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
ya tasar masa da faɗa da garkuwa mai kauri da kuma ƙarfi.
27 Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
“Ko da yake fuskarsa ta cika da kumatu kuma yana da tsoka ko’ina,
28 Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
zai yi gādon garuruwan da suka lalace, da kuma gidajen da ba wanda yake zama a ciki, gidajen da sun zama tarkace.
29 (Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
Ba zai sāke zama mai arziki ba, dukiyarsa ba za tă dawwama ba, abin da ya mallaka kuma ba zai bazu a ƙasar ba.
30 Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
Ba zai tsere wa duhu ba; wuta za tă ƙona rassansa, kuma numfashi daga bakin Allah zai hallaka shi.
31 Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
Kada yă ruɗi kansa ta wurin dogara ga abin da ba shi da amfani domin ba zai samu wani abu ba daga ciki.
32 Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
Kafin lokacinsa yă cika, za a gama biyansa duka, kuma rassansa ba za su ba da amfani ba.
33 Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
Zai zama kamar itacen inabi wanda’ya’yansa suka kakkaɓe kafin su nuna, kamar itacen zaitun zai zubar da furensa.
34 Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
Gama marasa tsoron Allah za su zama marasa ba da’ya’ya, wuta kuma za tă ƙona tenti na masu son cin hanci.
35 Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.
Suna yin cikin rikici su kuma haifi mugunta; cikinsu yana cike da ruɗami.”
