Ījaba 15
1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Forsothe Eliphat Themanytes answeride, and seide,
2 Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
Whether a wise man schal answere, as spekynge ayens the wynd, and schal fille his stomac with brennyng, `that is, ire?
3 Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
For thou repreuest hym bi wordis, which is not lijk thee, and thou spekist that, that spedith not to thee.
4 Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
As myche as is in thee, thou hast avoidid drede; and thou hast take awey preyeris bifor God.
5 Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
For wickidnesse hath tauyt thi mouth, and thou suest the tunge of blasfemeris.
6 Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
Thi tunge, and not Y, schal condempne thee, and thi lippis schulen answere thee.
7 Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
Whether thou art borun the firste man, and art formed bifor alle little hillis?
8 Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
Whether thou herdist the counsel of God, and his wisdom is lower than thou?
9 Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
What thing knowist thou, whiche we knowen not? What thing vndurstondist thou, whiche we witen not?
10 Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
Bothe wise men and elde, myche eldre than thi fadris, ben among vs.
11 Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
Whether it is greet, that God coumforte thee? But thi schrewid wordis forbeden this.
12 Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
What reisith thin herte thee, and thou as thenkynge grete thingis hast iyen astonyed?
13 Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
What bolneth thi spirit ayens God, that thou brynge forth of thi mouth siche wordis?
14 Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
What is a man, that he be with out wem, and that he borun of a womman appere iust?
15 Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
Lo! noon among hise seyntis is vnchaungable, and heuenes ben not cleene in his siyt.
16 Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
How myche more a man abhomynable and vnprofitable, that drynkith wickidnesse as water?
17 Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
I schal schewe to thee, here thou me; Y schal telle to thee that, that Y siy.
18 Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
Wise men knoulechen, and hiden not her fadris.
19 Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
To whiche aloone the erthe is youun, and an alien schal not passe bi hem.
20 Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
A wickid man is proud in alle hise daies; and the noumbre of hise yeeris and of his tirauntrie is vncerteyn.
21 Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
The sown of drede is euere in hise eeris, and whanne pees is, he supposith euere tresouns.
22 Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
He bileueth not that he may turne ayen fro derknessis to liyt; and biholdith aboute on ech side a swerd.
23 Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.
Whanne he stirith hym to seke breed, he woot, that the dai of derknessis is maad redi in his hond.
24 Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
Tribulacioun schal make hym aferd, and angwisch schal cumpas hym, as a kyng which is maad redi to batel.
25 Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.
For he helde forth his hond ayens God, and he was maad strong ayens Almyyti God.
26 Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
He ran with neck reisid ayens God, and he was armed with fat nol.
27 Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
Fatnesse, that is, pride `comyng forth of temporal aboundaunce, hilide his face, `that is, the knowyng of vndurstondyng, and outward fatnesse hangith doun of his sidis.
28 Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
He schal dwelle in desolat citees, and in deseert, `ethir forsakun, housis, that ben turned in to biriels.
29 (Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
He schal not be maad riche, nether his catel schal dwelle stidefastli; nether he schal sende his roote in the erthe,
30 Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
nether he schal go awei fro derknessis. Flawme schal make drie hise braunchis, and he schal be takun a wey bi the spirit of his mouth.
31 Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
Bileue he not veynli disseyued bi errour, that he schal be ayenbouyt bi ony prijs.
32 Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
Bifor that hise daies ben fillid, he schal perische, and hise hondis schulen wexe drye;
33 Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
he schal be hirt as a vyne in the firste flour of his grape, and as an olyue tre castinge awei his flour.
34 Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
For the gaderyng togidere of an ipocrite is bareyn, and fier schal deuoure the tabernaclis of hem, that taken yiftis wilfuli.
35 Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.
He conseyuede sorewe, and childide wickidnesse, and his wombe makith redi tretcheries.
