Ījaba 15
1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Eka Elifaz ja-Teman nopenjo niya,
2 Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
“Bende ngʼama riek nyalo dwoko ji gi paro manono kata pongʼo it ji gi weche ma ok nikare?
3 Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
Bende onyalo mino wach gi weche maonge tiendgi, kata gi mbekni maonge gi konyruok?
4 Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
In to inyoso chuny ji mondo kik giluor Nyasaye kendo imonogi lame.
5 Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
Richo ma isetimo ema omiyo iwuoyo alanda kamano; kendo ilony e wacho miriambo.
6 Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
Wecheni iwuon ema ngʼadoni bura, to ok an, kendo gik ma lewi wacho ema nyiso kiti marach.
7 Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
“Iparo ni in e ngʼat mane okuong nywol e piny? Koso ne intie kapok Nyasaye ochweyo gode?
8 Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
Bende ichiko iti ne rieko mar Nyasaye? Koso iloko rieko giri iwuon?
9 Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
Angʼo mingʼeyo ma wan ok wangʼeyo? Paro matut mage ma in-go, ma wan waongego?
10 Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
Joma yie wigi otwi lwar kod joma hikgi ngʼeny moingo kata mana wuonu gin jokorwa.
11 Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
Hoch ma Nyasaye hoyigo kod weche mosebedo kinyisi gi ngʼwono, donge oromi?
12 Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
Angʼo momiyo iseweyo chunyi oteri mabor, mi ibedo gi wangʼ teko,
13 Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
momiyo koro iwuoyo gi Nyasaye ka in gi mirima kendo iwacho weche machalo kamano gi dhogi?
14 Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
“Dhano to en angʼo madimi obed ngʼama ler, koso dhano ma dhako onywolo, to en angʼo madimi obed ngʼama kare?
15 Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
Ka Nyasaye ok ogeno kata malaika mage, kendo kata mana polo bende ok ler e nyime,
16 Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
to koro ere kaka dodew dhano adhana ma timbene richo kendo okethore, mamodho richo ka pi!
17 Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
“Chikuru itu uwinja mondo olernu tiend wach; we anyisu gik ma aseneno,
18 Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
gik ma joma riek osehulo, ka ok gipando gimoro amora mane giyudo kuom kweregi,
19 Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
ma gin jogo mane omi piny kendgi giwegi kinde mane onge jopinje mamoko mane kadho e diergi.
20 Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
Ngʼat ma timbene richo kendo mathiro ji neno chandruok e kinde duto mag ngimane.
21 Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
Koko mag masiche opongʼo ite kendo jomecho biro monje e kinde moparo ni gik moko dhi maber.
22 Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
Ok onyal tony mowuogi e mudho; nikech okane ne ligangla.
23 Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.
Orundore koni gi koni nimar en chiemb achudhe adier; ongʼeyo ni odiechieng mudho ni machiegni.
24 Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
Masiche malich ogoye gi kihondko, gigi duto omake, mana ka ruoth moikore mar dhi e lweny,
25 Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.
mano ema notimre ne ngʼat ma kamano nikech othiano ni Nyasaye kendo opiem gi Jehova Nyasaye Maratego,
26 Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
koringo mondo odhi omonje kotingʼo kuot mapek kendo motegno.
27 Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
“Kata obedo ni ngʼatni chwe kendo en jamoko,
28 Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
to obiro dak e mier mokethore, kendo e udi maonge joma odakie, ma gin udi mosemukore molokore gunda.
29 (Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
Koro ok obi bedo gi mwandu, kendo gik ma en-go ok bi dongʼ ne nyikwaye.
30 Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
Ok notony e masira, enochal gi yath ma mach owangʼo ite, kendo much Nyasaye biro keyo thiepene mi olal nono.
31 Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
Kik ogalre koketo genone kuom gima onge tich nikech onge ohala mobiro yudo kuom timo kamano.
32 Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
Obiro neno makne kapod ndalone oromo, kendo bedene ok bi siko ka ngʼich.
33 Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
Obiro chalo gi yiend mzabibu motengʼ olembene mapok ochiek piny mana ka yiend zeituni ma maupege two kendo lwar piny.
34 Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
Nikech riwruok mar joma ok lem ok nyal nyago gimoro kendo mach biro wangʼo hembe mag joma ohero asoya mitiek pep.
35 Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.
Gin joma kelo chandruok kendo timo timbe maricho; kendo chunygi opongʼ gi miriambo kinde duto.”
