Ījaba 15
1 Tad Elifas no Temanas atbildēja un sacīja:
Te phoeiah Temani Eliphaz loh a doo.
2 Vai tad gudram vīram būs runāt tukšas domas un savu sirdi pildīt ar vēju?
Te vaengah, “Aka cueih loh khohli mingnah neh a doo vetih a bung ah kanghawn a hah sak aya?
3 Pārmācīt ar vārdiem, kas nepieklājās, un ar valodu, kur labums neatlec?
A taengah hmaiben pawt tih a hoeikhang pawh olthui te ol neh a tluung aya?
4 Tiešām, tu iznīcini Dieva bijāšanu un nicini pielūgšanu Dieva priekšā.
Nang aisat, hinyahnah na muei sak tih Pathen mikhmuh kah thuepnah khaw na bim.
5 Jo tava mute parāda tavu noziegumu, un tu esi uzņēmies runāt, kā gudrinieki runā.
Na ka loh namah kathaesainah a cang tih thaai ol na coelh.
6 Tava mute tevi pazudina, un ne es; tavas lūpas pret tevi dod liecību.
Na ka loh nang m'boe sak tih kai long moenih. Na hmuilai long ni namah te n'doo.
7 Vai tu esi tas pirmais cilvēks piedzimis, vai tu esi dzemdināts, pirms kalni bija?
Hlang lamhma la n'sak tih som a om hlan lamloh n'yom coeng a?
8 Vai tu esi dzirdējis Dieva apslēpto padomu, vai tu gudrību esi iezīdis?
Pathen kah baecenol te na yaak tih namah hamla cueihnah na buem a?
9 Ko tu zini, ko mēs nezinātu, ko tu proti, un mēs to neprastu?
Ka ming uh pawt te metlam na ming tih kaimih taengah amah a om pawt khaw na yakming?
10 Arī mūsu starpā ir sirmi un veci, kas ilgāki dzīvojuši, nekā tavs tēvs.
Sampok khaw, mamih taengkah patong khaw na pa lakah a khohnin khuet coeng ta.
11 Vai Dieva iepriecināšanas priekš tevis mazas, un vārds, laipnīgi uz tevi runāts?
Pathen loh hloephloeinah neh na taengah dikdik a cal ol nang hamla vawt a?
12 Kāpēc tava sirds tevi tā apmāna, kāpēc tavas acis tā spulgo,
Balae tih na lungbuei na a khuen? Balae tih na mik loh a mikmuelh?
13 Ka tavas dusmas ceļas pret Dievu un izverd tādu valodu no tavas mutes?!
Na thintoek te Pathen taengla na hooi tih na ka lamloh ol na tha.
14 Kas ir cilvēks, ka tas būtu šķīsts, un ka būtu taisns, kas no sievas dzimis?
Huta kah a sak te mebang hlanghing nim aka cim tih aka tang te?
15 Redzi, Saviem svētiem Viņš neuztic un debesis nav šķīstas priekš Viņa acīm.
A hlangcim khuikah a hlangcim koek pataeng tangnah pawt tih vaan pataeng amah mikhmuh ah a cil moenih.
16 Ne nu vēl tas negantais un samaitātais cilvēks, kas netaisnību dzer kā ūdeni.
Tui bangla dumlai aka mam hlang, a tueilaeh neh a rhonging aisat a.
17 Es tev stāstīšu, klausies mani, un es tev teikšu, ko esmu redzējis,
Nang taengah kan thui eh kai ol he hnatun dae. Ka hmuh te kan tae eh.
18 Ko gudrie stāstījuši no saviem tēviem un nav slēpuši, -
Te te hlangcueih rhoek loh a thui uh tih a napa rhoek taeng lamloh a phah uh moenih.
19 Tiem vien zeme bija dota, un svešinieks viņu starpā nebija nācis, -
Amih te amamih bueng ham khohmuen a paek vaengah amih lakli ah kholong a nuen sak moenih.
20 Bezdievīgais mokās visu mūžu, un briesmīgais, cik tam gadi nolikti.
Halang tah hnin takuem amah kilkul tih hlanghaeng ham a kum tarhing la khoem uh.
21 Viņa ausīs skan briesmas, pašā mierā viņam uzbrūk postītājs.
Ngaimongnah khuiah pataeng anih aka rhoelrhak ham a hna ah birhihnah ol a pawk pah.
22 Viņš neuzticās iznākt no tumsības; jo zobens uz viņu gaida.
Hmaisuep lamloh mael ham tangnah pawt tih rhaltawt long khaw amah cunghang te dongah tawt uh.
23 Viņš skraida šurp un turp pēc maizes, kur varētu dabūt; viņš zin tumsības dienu sev tuvu klātu.
Buh hamla amah poeng tih a kut ah hmaisuep khohnin bangla a tawn te metlam a ming eh?
24 Bēdas un izbailes viņu biedē, viņu pārvar kā ķēniņš, uz kaušanos gatavs.
Anih te rhal loh a let sak tih caem dongah a coekcoe la aka om manghai bangla khobing loh anih te a khulae.
25 Jo viņš izstiepa savu roku pret Dievu un cēlās pret to Visuvareno.
Pathen taengah a kut a thueng tih Tlungthang taengah phuel uh.
26 Viņš skrēja pret Viņu ar pašu galvu, ar savu priekšturamo bruņu biezām pumpām.
A rhawn kah uen a thah la a taengah a photling a yong puei.
27 Viņš savu vaigu tauki izbaroja un kopa resnu vēderu.
A maelhmai te a tha neh a khuk tih a uen duela bungkawt laep.
28 Viņš dzīvoja izpostītās pilsētās un namos, kur nebija jādzīvo, kuriem nolemts būt par akmeņu kopām.
Tedae khopuei khosa khaw a im ding te lungkuk la a phaek uh tih a khuiah khosa uh pawh.
29 (Tāpēc) viņš nepaliks bagāts, un viņa manta nepastāvēs, un viņa laime neizplētīsies virs zemes.
Boei pawt vetih a thadueng khaw pai mahpawh. Amih kah khohrhang loh diklai ah pungtai mahpawh.
30 Viņš no tumsības ārā neiznāks, liesma izkaltēs viņa zarus, caur Dieva mutes dvašu viņš aizies.
Hmaisuep lamloh nong thai mahpawh. A dawn te hmairhong loh a hae vetih a ka dongkah yilh loh a khoe ni.
31 Lai viņš nepaļaujas uz nelietību, ar to viņš pieviļas; jo nelietība būs viņa alga.
A poeyoek dongah tangnah boel saeh lamtah a poeyoek dongah khohmang boel saeh. A hnothung khaw a poeyoek lamni a om eh.
32 Tā alga nāks priekšlaiku, un viņa zars nezaļos.
A khohnin loh cup pawt vetih a rhophoe khaw hing mahpawh.
33 Viņš zaudēs kā vīna koks savus ķekarus un nometīs kā eļļas koks savus ziedus.
Misur a thaihkang bangla hul vetih olive rhaipai bangla rhul ni.
34 Jo bezdievīgo saime paliks neauglīga, un uguns norīs dāvanu ņēmēju dzīvokļus.
Lailak kah hlangboel tah pumhong la om vetih kapbaih kah dap tah hmai loh a hlawp ni.
35 Tie ir grūti ar netaisnību un dzemdē postu, un savām sirds domām tie pieviļas.
thakthaenah la vawn tih boethae a sak. A bungko khaw hlangthai palat cuen,” a ti nah.
